Latvijā plāno aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 20. februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paredzot aizliegt Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
“Budžeta komisija grozījumus virza kā alternatīvu likumprojektu tam, ko bija iesniegusi deputātu grupa. Deputāti rosināja šo Krievijas un Baltkrievijas produktu aizliegumu noteikt ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka šāds aizliegums skartu Eiropas Savienības kopējo politiku, kas nav mūsu kompetencē, lēmām rosināt noteikt importa aizliegumu Latvijā,” pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Budžeta komisijas sagatavotie likuma grozījumi paredz aizliegt šos produktus ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Paredzētais importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai Eiropas Savienības (ES) līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā.
“Ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts, un tā ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību. Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Krievijas izcelsmes produktu patērēšana, tādējādi tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli,” grozījumu nepieciešamību skaidro J.Reirs.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90 procentus no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā veidoja četras produktu grupas: lopbarība, graudaugi, zirņi, rapšu eļļa.
Likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam divu nedēļu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus aizliegts Latvijā ievest no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat Ministru kabinetam paredzēts uzdot līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt un sniegt ziņojumu Saeimai par plānotā aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības interesēm.
Grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Budžeta komisija lūgs iekļaut Saeimas 22.februāra sēdes darba kārtībā, noteikt tiem steidzamību, kā arī pieņemt gan pirmajā, gan arī otrajā – galīgajā – lasījumā, informē komisijas priekšsēdētājs J.Reirs.
Vēl par tēmu:
VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālāk