Latvijā plāno aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 20. februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, paredzot aizliegt Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
“Budžeta komisija grozījumus virza kā alternatīvu likumprojektu tam, ko bija iesniegusi deputātu grupa. Deputāti rosināja šo Krievijas un Baltkrievijas produktu aizliegumu noteikt ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka šāds aizliegums skartu Eiropas Savienības kopējo politiku, kas nav mūsu kompetencē, lēmām rosināt noteikt importa aizliegumu Latvijā,” pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Budžeta komisijas sagatavotie likuma grozījumi paredz aizliegt šos produktus ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Paredzētais importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai Eiropas Savienības (ES) līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā.
“Ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts, un tā ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību. Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Krievijas izcelsmes produktu patērēšana, tādējādi tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli,” grozījumu nepieciešamību skaidro J.Reirs.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90 procentus no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā veidoja četras produktu grupas: lopbarība, graudaugi, zirņi, rapšu eļļa.
Likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam divu nedēļu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus aizliegts Latvijā ievest no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat Ministru kabinetam paredzēts uzdot līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt un sniegt ziņojumu Saeimai par plānotā aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības interesēm.
Grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Budžeta komisija lūgs iekļaut Saeimas 22.februāra sēdes darba kārtībā, noteikt tiem steidzamību, kā arī pieņemt gan pirmajā, gan arī otrajā – galīgajā – lasījumā, informē komisijas priekšsēdētājs J.Reirs.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk