Latvija piekrīt turpināt taupīt
Nedz Eiropas Savienībā kopumā, nedz arī Latvijas parlamentā joprojām nav vienprātības par to, kādi pasākumi nodrošinās turpmāko stabilitāti Eiropā un novērsīs atkārtotas ekonomiskās krīzes. Neraugoties uz diametrāli pretējiem vērtējumiem, Latvija kā piektā no dalībvalstīm vakar apstiprināja strīdīgo fiskālās disciplīnas līgumu.
Latvijas Republikas Saeima, ar 67 balsīm par, 29 – pret un vienam deputātam atturoties, akceptējusi līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. «Pret» taupības pasākumiem iestājās parlamenta kreisais spārns, pēc kura domām, līdz ar taupības normu uzņemšanos Latvija zaudēs daļu no suverenitātes un iespējas pašai lemt par saviem tēriņiem, operatīvi reaģējot uz norisēm pasaulē. Tikmēr visas labējās partijas atbalstīja Latvijai tik nozīmīgā dokumenta pieņemšanu. Vienīgā parlamentāriete, kura izlēma balsojumā atturēties, bija zaļzemnieku pārstāve Iveta Grigule, kura akcentē: «Ar šā līguma ratifikāciju mēs saviem cilvēkiem, kuri visus šos gadus savilkuši jostas, taupījuši, pasakām, ka vēl ilgi, ilgi nevarēsim viņus atbalstīt. Mēs nevarēsim palielināt algas skolotājiem, mediķiem, policistiem, māmiņām. Mēs nevarēsim palielināt pensijas, jo, ratificējot līgumu, lieli budžeta līdzekļi, kas ir mērāmi miljardos, aizies Eiropas Savienības fondos.»
Fiskālās disciplīnas līguma konceptuālais mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības ekonomiku, visām dalībvalstīm vienojoties par kopīgiem apdomīgas saimniekošanas principiem. Tāpat dalība fiskālās disciplīnas sistēmā paredz veidot savdabīgu pašpalīdzības kasi. Proti, katra dalībvalsts iemaksās zināmu summu Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), lai brīdī, kad tā nonāk krīzes apstākļos, varētu šajā krājkasē meklēt finansiālu atbalstu. Lai gan Latvijai fiskālās disciplīnas normas kļūs saistošas tikai tad, kad mūsu valsts pievienosies eirozonai, jau tagad aplēsts, ka Latvijai piecu gadu laikā ESM būs jāiemaksā 144 miljoni latu.
Viens no iemesliem, kas Eiropas lielvarām ir licis meklēt jaunus mehānismus potenciālo krīžu risināšanai, ir nevēlēšanās atkārtotu problēmu gadījumā vienām pašām finansiāli balstīt bezatbildīgi saimniekojošas mazās valstis, kuru glābšana līdz šim pamatā gūlusies uz Vācijas, Francijas un citu veco dalībvalstu pleciem. Tāpat vecās dalībvalstis vēlas novērst suverēno valstu patvaļīgu un nekontrolētu fiskālo uzvedību, kuras viens no sliktākajiem piemēriem ir Grieķija. Pat lielvaru starpā joprojām nav vienprātības, vai dzelžaina taupība ir pareizākais risinājums, lai nepieļautu atkārtotas krīzes. Pastāv uzskats, ka ekonomisko lejupslīdi piedzīvojušās valstis nespēs atlabt bez investīcijām. Tā, piemēram, Francijas jaunais prezidents Fransuā Ollands uzsver: lai arī būdams drošs mehānisms, taupības režīms tomēr vienīgi novērsīs atkārtotas krīzes, taču neļaus atsākties izaugsmei.
Šie paši strīdīgie argumenti vakar pieminēti arī Latvijas Republikas Saeimas debatēs. Finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka Latvija jau tagad ievērojot piesardzīgas saimniekošanas principus un vēlas, lai to darītu arī citas dalībvalstis. Ministrs arī uzsvēra, ka līgums samazinās maksu par Latvijas parādzīmēm, kā arī dos mūsu valstij papildu argumentus, pieprasot lielākus ES finansējumus. Jāatgādina, ka Latvijas gadījumā piekrišana taupības režīmam ir saistīta ne vien ar pašu fiskālo disciplīnu, bet arī ar virkni citu būtisku aspektu. Latvijas uzvedība, atbalstot strīdīgo līgumu, tiks ņemta vērā, lemjot par mūsu valsts iekļaušanos eirozonā. Tāpat Latvijas labā griba būs kā papildu arguments, pieprasot mūsu valstij labvēlīgākus ES maksājumus.
Tikmēr līguma pretinieki uzsvēra, ka, atbalstot līgumu, Latvija zaudēs daļu no savas suverenitātes, atsakoties no tiesībām pašai lemt par saviem tēriņiem. Kreisā flanga politiķi, kā arī daļa zaļzemnieku atgādināja, ka valstis, kuras investēs līdzekļus savā attīstībā, daudz straujāk atkopsies no krīzes un apsteigs Latviju, kura, piekrītot fiskālajai disciplīnai, būs spiesta ievērot pārmērīgu taupību.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
PTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālāk