Latvija oficiāli kļūst par OECD 35. dalībvalsti
1. jūlijā, Parīzē Francijas Ārlietu ministrijai tika iesniegts Latvijas pievienošanās raksts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Saskaņā ar OECD Konvencijas 16. pantu Latvija ar šo datumu ir kļuvusi par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.
Francijas valdība, kas ir OECD Konvencijas depozitārijs, par šo informēs visas OECD dalībvalstis, un Latvijas pievienošanās organizācijai datums tiks pieņemts zināšanai ar OECD Padomes atbilstošu lēmumu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) 2. jūnijā Parīzē parakstīja Līgumu par Latvijas pievienošanos OECD. Savukārt 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanās Konvencijas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nosacījumiem”, kurš stājās spēkā 30. jūnijā.
Ministru prezidents norādīja, ka dalība OECD ir bijis Latvijas mērķis jau divdesmit gadus, bet tas nekad nav bijis pašmērķis. “Latvijas pievienošanās process OECD jau ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu mūsu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos,” sacīja Kučinskis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāpabeidz OECD rekomendāciju ieviešana, kā arī, neapstājoties pie sasniegtā, jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas ļautu attīstīties valsts tautsaimniecībai.
OECD ģenerālsekretārs Gurija uzsvēra, ka Latvijai trīs gadu laikā ir izdevies īstenot dažādas reformas, panākot lielu progresu īsā laika posmā. “Esmu pārliecināts, ka Latvija un tās iedzīvotāji iegūs no valsts dalības OECD,” sacīja Gurija.
Foto:Julien Daniel / OECD
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk