• Tweet

Radio Sputņik ir viena no Krievijas valsts finansēta milzu mediju koncerna – aģentūras Rossija Segodnja sastāvdaļām. Aģentūras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs pagājušā gada vasarā gribēja reģistrēt pārstāvniecību arī Latvijā. Tomēr Uzņēmumu reģistrs to neļāva. Tad Latvijā darbu sāka Sputnik informācijas portāls latviešu valodā. Tā darbību ar domēnu sputnik.lv aizliedza, bet šobrīd portāls reģistrēts ar citu adresi un turpina darboties, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Bet radiostacijas “Avto radio” ēterā dažas stundas katru dienu dzirdami raidījumu fragmenti, kas ir apbrīnojami līdzīgi tiem, kurus pārraida arī Krievijas ziņu aģentūras Rossija Segodnja radio Sputņik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apliecina, ka Avto radio nav ļauts Latvijā veikt Sputnik vai kādas citas ārvalstu radiostacijas raidījumu vai raidījumu fragmentu regulāru atskaņošanu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Duļevska skaidro, ka problēma ir tajā jomā, ka juridiskais formulējums, ar kādu viņi attaisno, ka šie raidījumi viņiem pastāv, ir tāds, kas noslīpēts līdz perfekcijai. “Pašlaik notiek juridiskas diskusijas – kas tas ir, ko viņi raida. Jo viņi uzstāj uz to, ka viņi raida orģinālsižetus, kurus saražo tepat Latvijā. Un viņi neatzīst sadarbību ar Sputnik. Un jebkādā veidā cenšas panākt šo ļoti slēptās retranslācijas turpināšanu,” stāsta Duļevska.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris norāda, ka padomei nav tādu resursu, lai ierakstītu Krievijā esošus frekvenču resursus. “Tātad šīs radiostacijas. Ja tiks izmantots internets, tad jautājums – kāds ir šī interneta avots. Un vai tas atbilst Krievijā izsniegtās plašsaziņas līdzekļu atļaujai. Tas ir tas, kas mums sagādājis nosacīti aizkavēšanos. Bet tas šobrīd tiek veikts un es par konkrēto statusu negribu sīkāk komentēt, jo tas var kaitēt izmeklēšanai,” norāda Lielpēteris.

Kultūras ministre uzskata – ja kāds Latvijā slēpti pārraida radio Sputnik tapušas pārraides, tad tas ir likuma pārkāpums.

“Lai retranslētu citā radio radītu saturu, viņiem ir jāprasa NEPLP. Likums ļoti skaidri paska, kādi ir nosacījumi tiem radio, kas darbojas Latvijā. Jautājums – vai NEPLP uzrauga to un nodrošina, ka šīs likuma normas tiek ieviestas reāli dzīvē (…) Saskaņā ar šo likumu tas ir pārkāpums un NEPLP uz to ir jāreaģē,” norāda Dace Melbārde.

Radiostacija Avto radio bāzējas Zaķusalā. Blakus Latvijas televīzijai. Radio pārstāvji plašos skaidrojumos ar “Nekā Personīga’ negrib ielaisties un komentārus nesniedz.

“Avto radio” īpašnieku vidū savulaik bijis Aleksanrs Mirskis. Viņš bijis Saeimas un arī Eiroparlamenta deputāts. Pēdējos gados plašāk pazīstams kā ne pārāk populāras partijas “Alternatīve” veidotājs, mūziķis un biežs viesis dažādos Krievijas televīziju raidījumos, kuros runājis par Krievijas pareizo rīcību Ukrainā, vērsies pret gejiem, nacisma uzplaukumu un sašutis par nepilsoņu apspiešanu Latvijā. Drošības policija 2014.gada pārskatā minējusi, ka Mirskis nodarbojas ar Sputnik radio projekta virzīšanu Latvijā.

“Latvijā ir 350 000 nepilsoņu! Tas ir kas? Mēs gatavojām nez cik rezolūcijas. Bet tagad pats labākais! Mēs gatavojām vairākas rezolūcijas. EP prezidents Martins Šulcs bija par šīm rezolūcijām. Bet mēs sociāldemokrāti un pārējie kreisie neko nevarējām izdarīt. Tāpēc, ka labējo parlamentā ir vairākums. Un neko ar to nepadarīt,” norādīja Mirskis.

Šobrīd Mirska vārds vairs nav atrodams starp Avto radio īpašniekiem. Bet vairākas firmas ar līdzīgiem nosaukumiem Avtoradio Riga, Avtoradio Rēzekne, Avtoradio Latgale un Avtoradio Daugavpils pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam Radio N. Nekā Personīga Mirski sastop iznākam no radio telpām. Viņš gan ar TV3 sarunās neiesaistās.

“Nekā Personīga” rīcībā ir dokuments, kurā redzamas summas, cik Krievijas aģentūra Rossija Segodnja šogad maksājusi par iespēju raidīt ārvalstīs. 229 tūkstoši eiro maksāti par apraidi 10 pilsētās Afganistānā. Nepilni 300 tūkstoši par apraidi Parīzē. 400 tūkstoš eiro izmaksājusi radio Sputnik strādāšana Vācijā un Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, pusmiljons eiro – raidīšana trijās Turcijas pilsētās, 600 tūkstoši Kirgīzijā, visvairāk – ap miljons eiro Libānas galvaspilsētā Beirutā. Latvijas vārda publiski pieejamajos dokumentos nav.

Eiropas parlaments šonedēļ solīja domāt kā aktīvi vērsties pret Krievijas propagandu. Krievijas prezidents un viņam lojālā Russia Today TV kanāla vadītāja to iztulkoja kā uzbrukumu brīvai presei un tiesībām brīvi izteikties.

“Skaidrs, ka mēs nevaram pieļaut ilglaicīgi šādu informācijas telpas izmantošanu ar nolūkiem, kas šķeļ, fragmentē ES sabiedrību un pavājina mūsu drošību kā arī šķeļ, fragmentē Latvijas sabiedrību un pavājina mūsu drošību,” norāda Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks.

“Cik gadu desmitus mūs audzināja – vārda brīvība ir augstāka par visu. Demokrātija – augstāka par visu. Jāklausās citi viedokļi. Bet tikko kā cits viedoklis kļuva dzirdams, kā kāds tajā ieklausījās un mums parādījās auditorija, tā uzreiz atklājās, ka tas ir ļoti šausmīgi un ātri ir jāatrod veidi, likumīgi, lai šis cits viedoklis vairs nekad neskanētu!” norāda RUSSIA TODAY direktore Margarita Simonjana.

“Es esmu ļoti apbēdināts. Maigi sakot tas ir kauns. Tagad EP visi deputāti ir saskaitīti. 304 idioti un 208 auni. 304 balsis par rezolūciju cīņai ar Krievijas propagandu. 208 cilvēki atturējās,” tā radio Sputnik saka Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins.

Latvijas drošības iestādes un ārlietu ministrija uzskata – Sputņik radio un aģentūra Rossija Segodnja ir nevis brīva prese, bet informācijas kara ierocis.

Drošības policijas atbilde Nekā Personīga: “Radio Sputnik un citi aģentūras Rossija Segodnja veidotie produkti nedarbojas atbilstoši Rietumu demokrātisko valstu izpratnei par objektīviem sabiedrības informēšanas principiem un līdzinās propagandas instrumentiem. Mūsu vērtējumā Radio Sputnik darbība neatbilst Latvijas informatīvās telpas drošības interesēm un ir vērsta uz Krievijas Federācijas interešu realizēšanu, nevis uz Latvijas sabiedrības nodrošināšanu ar objektīvu un vispusīgu informāciju.”

“Ja ir kādas citas valsts finansēts un ar šīs varas svētību apstiprināts darbības modelis, programma, un šāda radiostacija, televīzija vai portāls darbojas jau kā oficiāls valsts informācijas kanāls, sava veida propagandas kanāls, tad mēs nerunājam par preses brīvību, bet mēs runājam par informatīvu karu, uzbrukumu. No tāda viedokļa raugoties attiecīgajām kompetentajām iestādēm uz šo būtu jāraugās no šāda viedokļa. Mums ir jānodala prese un tās brīvība, kas darbojas pēc vieniem standartiem no info kanāliem, kas tiek izmantoti, lai grautu mūsu pamatu,” uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Foto:Goszka/https://pixabay.com/en/users/goszka-803900//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/