Latvija, Lietuva un Igaunija joprojām trūcīgākās Eiropas Savienībā
Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, bet visas trīs joprojām ierindojas Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko reģionu skaitā, liecina Eurostat dati.
Visās trīs valstīs IKP uz iedzīvotāju nepārsniedz 75% no vidējā bloka līmeņa.
Pēc statistikas biroja «Eurostat» 13. martā publiskotajiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā un veido tikai 54,3% no ES vidējā līmeņa.
Lietuvā IKP uz iedzīvotāju veido 58,6% no ES vidējā līmeņa, bet Igaunijā IKP uz vienu cilvēku ir krietni augstāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, sasniedzot 67,7% no ES vidējā līmeņa.
No pētījumā iekļautajiem ES reģioniem vislielākā nabadzība valda Bulgārijas ziemeļrietumos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju veido tikai attiecīgi 27% no ES reģionu vidējā līmeņa. Gandrīz tikpat liels trūkums valda Bulgārijas ziemeļu un centrālajā reģionā un Rumānijas ziemeļaustrumos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju atbilst 29% no ES reģionu vidējā līmeņa.
No 65 trūcīgākajiem reģioniem 15 atrodas Polijā, pa septiņiem – Čehijā un Rumānijā, seši – Ungārijā, pieci – Bulgārijā, pa četriem – Grieķijā, Itālijā un Francijā (aizjūras departamentos), pa trim – Portugālē un Slovākijā, divi – Lielbritānijā un pa vienam Spānijā un Slovēnijā. Trūcīgāko reģionu vidū ierindojas arī Latvija, Lietuva un Igaunija, kas savu mazo izmēru dēļ pētījumā netiek dalītas sīkākos reģionos.
Savukārt visbagātākais ES ir Londonas centrālais reģions, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 332% no ES reģionu vidējā līmeņa ES. Otrs bagātākais reģions ir Luksemburga ar 266% no vidējā līmeņa, bet Briseles reģions Beļģijā, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 223% no ES reģionu vidējā līmeņa, ierindojas trešajā vietā. Seko Hamburgas reģions Vācijā (188%), Bratislavas reģions Slovākijā (178%), Ildefransas reģions Francijā (177%), Prāgas reģions Čehijā (175%) un Stokholmas reģions Zviedrijā (172%).
No 39 ES reģioniem, kuros IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 125% līmeni, astoņi ir Vācijā, pieci – Nīderlandē, pa četriem – Austrijā un Itālijā, pa trim – Beļģijā, Spānijā un Lielbritānijā, divi Somijā, pa vienam – Čehijā, Dānijā, Īrijā, Francijā, Slovākijā un Zviedrijā, kā arī Luksemburga.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuri ES reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
«Eurostat» dati par ES reģionu labklājību apkopoti par 2009.gadu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk