Latvija kļūs par centru Swedbank pārvaldībai Baltijā

Swedbank Grupa pieņēmusi lēmumu nostiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos Swedbank Grupas bankas Baltijā. Šādā veidā Swedbank formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.
Īstenotajām pārmaiņām nebūs tieša ietekme uz Swedbank klientiem un darbiniekiem Latvijā, taču tās pastiprinās pilnvaras Swedbank vadībai Latvijā. Tādejādi Swedbank nodrošinās lēmumu pieņemšanu vēl tuvāk klientiem un spēs elastīgāk pielāgot stratēģiju Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.
“Vairāk nekā gadu esam rūpīgi strādājuši pie uzņēmuma iekšējās pārvaldības modeļa pārmaiņām, ieviešot bankas uzraugu ieteikumus un labākās korporatīvās pārvaldības prakses. Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā,” saka Swedbank Grupas prezidents Jenss Henriksons.
Jaunveidojamā holdingkompānija veidos pakārtotu uzņēmumu grupu Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, un šis uzņēmums papildus bankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs arī juridiski atbildīgs uzraugošo institūciju priekšā. Holdingkompānija tiks reģistrēta Latvijā, taču tās darbinieki būs no visām Swedbank mājas tirgu valstīm. Paredzams, ka nepieciešamās regulatoru atļaujas holdinguzņēmuma darba uzsākšanai tiks saņemtas līdz 2021.gada vidum, kad tas arī uzsāks pilnvērtīgu darbību.
“Mums ir nozīmīga loma Baltijas valstu finanšu sistēmās, tāpēc vēlamies nodrošināt ilgtspējīgu mūsu klātbūtni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Stiprinot Baltijas līmeņa pārvaldību, mēs turpināsim uzlabot valstu savstarpējo sinerģiju, vienlaikus saglabājot esošo darbības modeli, kurā pakalpojumus attīstām kopīgi, bet katrā valstī iesakņojamies saskaņā ar vietējo kultūru, regulējumu un klientu gaidām,” saka Jons Lidefelts, Swedbank vadītājs Baltijā.
Pilnveidojumi bankas pārvaldības modelī cita starpā precizē katra vadības līmeņa atbildību, dodot lielāku patstāvību katras Baltijas valsts meitasbankas vadības komandai. Tādejādi tiek stiprināta Swedbank spēja pielāgoties katra mājas tirgus apstākļiem un klientu vajadzībām.
“Lēmums holdingkompāniju reģistrēt Latvijā ir kompliments Latvijas institūcijām – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Finanšu izlūkošanas dienestam un, protams, arī esošai valdībai, kura ir veiksmīgi noslēgusi finanšu sektora reformu, sakārtojot likumdošanas vidi un nozīmīgi uzlabojot Latvijas starptautisko reputāciju. Esmu gandarīts, ka ir rasts tāds pārvaldības risinājums, kurš vienlaikus sniedz regulatoru sagaidīto caurskatāmību pārvaldības modelī un nodrošina lēmumu pieņemšanu tuvāk klientam Latvijā,” norāda Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.
Swedbank Grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt Swedbank vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas kapitāldaļu turētājs pilnībā būs Swedbank AB, un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.
Swedbank ir lielākā banka Baltijā, kurā strādā 6000 darbinieku un kura sniedz pakalpojumus vairāk nekā 3 miljoniem privātpersonu un 280 tūkstošiem uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Vēl par tēmu:
Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālāk