Latvijā ir sākusies bezkontakta karšu ēra

Latvijā aizvien lielāku popularitāti sāk gūt inovācija norēķinos ar bankas kartēm – tā saucamās bezkontakta maksājumu kartes. Bankas jau izsniedz kartes ar bezkontakta norēķinu funkciju, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās uzstāda maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas jeb terminālus, kas varētu pieņemt šādas kartes – lai kartes būtu pielietojamas.
Kā vēsta TV3, pērkot ar bezkontakta karti, nav jāievada PIN kods. Atliek tikai plastikāta kartīti pielikt pie termināļa, tas reaģē un atskaita summu no pircēja bankas konta. Sistēma ir līdzīga e-talonam Rīgas sabiedriskajā transportā, kur, novicinot kartīti gar termināli, maksājums tiek reģistrēts. Viena bezkontakta maksājuma limits ir 10 eiro. Jauno tehnoloģiju saviem klientiem pirmā sāka piedāvāt SEB banka, un šobrīd to izmanto aptuveni 2 tūkstoš klientu.
“Ja pirms diviem mēnešiem ar šīm bezkontakta kartēm varēja norēķināties aptuveni 200 tirdzniecības vietās, tad šobrīd esam uzstādījuši jau vairāk nekā 800 bezkontakta maksājuma termināļus, aptuveni 600 tirdzniecības vietās. Šobrīd runājam arī ar visiem lielajiem veikalu tīkliem,” norāda SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke.
Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace piebilda, ka atpazīt bezkontakta karti un terminālu veikalā vai pakalpojumu sniegšanas vietā var pēc visā pasaulē vienota antenas simbola.
Arī Swedbank saviem klientiem sākusi izsniegt bezkontakta kartes, drīzumā to darīs arī citas bankas. Bezkontakta pirkumu pluss – ātra un ērta norēķināšanās par maziem pirkumiem.
Bankas norāda, ka bezkontakta sistēma kalpo tikai kā papildinājums jau esošām maksājuma kartes funkcijām. Proti, ievadot PIN kodu, ar šo pašu karti iespējams veikt lielākus pirkumus, noņemt naudu no bankomāta. Viss kā ierasts. Eiropas Savienības regulējums paredz, ka no nākamā gada visiem no jauna uzstādītiem norēķinu termināļiem ar jābūt aprīkotiem ar bezkontakta sistēmu. Arī visas no jauna izsniegtās maksājuma kartes drīzumā būs aprīkotas ar bezkontaktu.
“Tā ir vēl viena tehnoloģija, bet, visticamāk, no PIN koda neatteiksies nekad, jo tas ir drošības garants. Bezkontakts ir ātriem, lētiem, maziem pirkumiem,” piebilda Komercbanku asociācijas pārstāve Melnace.
Tomēr jaunā sistēma raisījusi arī bažas. Cilvēkiem rodas jautājums, vai bezkontakta sistēma neliks aktivizēties noziedzniekiem, kuri, nozogot karti, varēs tērēt svešu naudu. Bankas sola gādāt par drošību.
“Maksājumu karte ir drošāka par skaidru naudu. Kad klients paziņo, ka nozaudējis karti vai tā viņam nozagta – no tā brīža karte tiek bloķēta, un viss risks ir bankas pusē,” skaidroja SEB bankas pārstāvis Panke.
Bankas apzinās, ka būs klienti, kuri nevēlēsies izmantot bezkontaktu. Tāpēc cilvēki varēs izvēlēties pirkumiem bez PIN koda limitu – nulle. Tādā gadījumā, lai gan kartē būs iemontēta bezkontakta sistēma, visus darījumus, kā ierasts, arī turpmāk varēs veikt, spiežot terminālī ciparu kombināciju.
Foto:stevepb/https://pixabay.com/en/users/stevepb-282134//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk