• Tweet

Vakar Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) notika apaļā galda diskusija, kurā tika runāts par to, kādai jābūt darba pieredzē un praksē balstītai profesionālajai izglītībai (duālajai izglītībai) Latvijā.

Diskusijas laikā klātesošie tika iepazīstināti ar Vācijas pieredzi duālās profesionālās izglītības īstenošanā, kā arī tika pārrunātas Latvijas perspektīvas duālās izglītības pilotprojektu uzsākšanā.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) akcentēja, ka nepieciešams noteikt skaidru vīziju sistēmas ieviešanai Latvijā, kā arī apzināt konkrētus izaicinājumus, ar kuriem nāksies saskarties.

Latvijā būtu jāveido pilotprojekti, lai veicinātu duālās profesionālās izglītības modeļa ieviešanu, secinājuši rīkotās diskusijas dalībnieki.

Savukārt Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna norādīja, ka duālās profesionālās izglītības sistēmas ieviešanai Latvijā nepieciešams mainīt cilvēku domāšanu un mentālo uztveri, uzsverot, ka aroda apgūšana ir tikpat prestiža kā studijas.

Andrea Viktorīna atzīmēja, ka nerentabla ir situācija, kad uz sekretāres vakanci, piemēram, Vācijas vēstniecībā Latvijā kandidē jaunieši ar augstākās izglītības diplomiem. “Jūsu valstī daudz efektīvāk būtu investēt jaunos cilvēkos, novēršot to, ka viņi kļūst par bezdarbniekiem,” piebilda Viktorīna.

Vēstniece uzsvēra, ka krīzes un citos mainīgajos apstākļos elastīgi reaģējuši arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas nozīmē, ka ne tikai lielākie kapitāluzņēmumi ir gatavi nodrošināt apmācības vietas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Turklāt sistēmas izveides un ieviešanas ceļā Latvijas-Vācijas tirdzniecības kamera ir gatava sadarboties.

“LDDK darba kārtībā ir jautājums par to, kā profesionālā izglītība atbilst pieprasījumam, sagatavojot kvalificētus speciālistus darba tirgum. Galvenā prioritāte, uz kuru jāorientējas visiem iesaistītajiem, ir profesionālās izglītības prestiža veicināšana. LDDK organizē darba devēju iesaisti nozaru ekspertu padomēs, informē sabiedrību par darba devēju ieteiktākajām profesijām un izglītības iestādēm, un LDDK biedri nodrošina prakses iespējas skolu audzēkņiem,” sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK konceptuāli atbalsta Latvijas profesionālās izglītības sistēmas virzību uz duālo modeli un darbā balstītu izglītību, apliecinot, ka diskusijas gaitā akcentētā Vācijas pieredze ir ļoti vērtīga un ir labs paraugs, uz kuru valstij jātiecas.

Valstīs, kurās darbojas duālā profesionālā izglītības sistēma, profesionālās izglītības prestižs ir ļoti augsts, un jauniešu bezdarba problēma praktiski nepastāv.

Hamburgas tirdzniecības kameras pārstāve Birgita Švēberga norādīja, ka liela loma duālajā izglītībā ir uzņēmumu apvienībām, līdz ar to cilvēki no duālās arodizglītības strādā uzņēmumos, kuros guvuši apmācību.

“Pieredze rāda, ka jebkurš uzņēmums investē izglītībā, jautājums ir – vai tas notiek sistemātiski, vai konkrēta uzņēmuma ietvaros. Vācijā sistēma balstīta uz privāto-publisko partnerību, tādējādi vispirms tiek atrasts uzņēmums, kurā jaunietis tiks apmācīts, noslēdzot konkrētu līgumu, kas paredz, ka izglītības iestādi apmācāmais apmeklēs divas līdz trīs reizes nedēļā. Pārējo laiku jaunietis pavada konkrētajā uzņēmumā, apgūstot praktiskās iemaņas, turklāt saņemot par paveikto atalgojumu, kas ir aptuveni viena trešā daļa no samaksas, kādu vidēji saņem nozarē strādājošais,” sacīja Švēberga.

Apaļā galda diskusija tika organizēta, īstenojot ar Vācijas Izglītības un pētniecības ministriju 2012.gada 10.-11.decembrī Berlīnē parakstīto Memorandu par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā.

Avots: nra.lv