Latvijā iedzīvotāju skaits turpina strauji sarukt
2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77 % jeb 15,4 tūkst.
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).
Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.
2015. gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkst., bet nomira 28,5 tūkst. cilvēku. Jau četrus gadus pēc kārtas Latvijā palielinās dzimstība – dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju pieauga no 9,1 2011. gadā līdz 11,1 2015. gadā.
Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā nedaudz samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Latvijā no citām valstīm ieradās 9,5 tūkst. cilvēku (par 0,9 tūkst. mazāk nekā 2014. gadā), no tiem 59 % bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar 2014. gadu, emigrantu skaits palielinājās par 1,1 tūkst. un sasniedza 20,1 tūkst. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2015. gadā samazinājās par 10,6 tūkst. (2014. gadā – par 8,7 tūkst.), un dabiskās kustības rezultātā – par 6,5 tūkst. (2014. gadā – par 6,7 tūkst.).
Līdz ar dzimstības pieaugumu bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem kopš 2012. gada pieaudzis par vairāk nekā 8 tūkst. (2015. gadā – par 2,5 tūkst.) un 2016. gada sākumā veidoja 15,3 % no iedzīvotāju kopskaita (2012. gada sākumā – 14,3 %).
Iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem) turpina palielināties – 2015. gadā tas pieauga par 0,6 tūkst. Senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 23,0 % 2015. gada sākumā līdz 23,2 % 2016. gada sākumā. 2015. gadā galvenokārt emigrācijas dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinājās par 20,3 tūkst. jeb 1,7 %.
2015. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļu un lietuviešu skaits – par 2,2 %, baltkrievu – par 2,0 %, krievu – par 1,6 % un latviešu – par 0,6 %. Lai gan latviešu skaits ir samazinājies, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz pieaudzis – no 61,6 % 2015. gada sākumā līdz 61,8 % 2016. gada sākumā.
Kopš 2011. gada pieaug noslēgto laulību skaits – no 5,2 laulībām 2011. gadā līdz 6,9 laulībām uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā. Ja 2011. gadā bija 4,0 šķirtās laulības uz 1 000 iedzīvotāju, tad 2015. gadā tās sarukušas līdz 2,6 šķirtām laulībām.
Mirstība saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 14,4 mirušie uz 1 000 iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā nedaudz pieauga zīdaiņu mirstība – miruši 90 bērni pirmajā dzīves gadā jeb 4,1 uz 1 000 dzīvi dzimušiem (2014. gadā – 3,8).
Foto:vait_mcright/https://pixabay.com/en/users/vait_mcright-327613//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk