Latvija gatavojas referendumam par krievu valodu
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Tā, piemēram, premjers Valdis Dombrovskis uzsver: referendumu vairs nevar atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas akcijas vajadzēja vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot. Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš šo jautājumu komentē vēl jo asāk, uzskatot referendumu par absurdu. Prezidents arī sola tajā nepiedalīties, a priori norādot, ka savākt nepieciešamo parakstu daudzumu neizdosies. Kā zināms, lai Satversmes grozījumi par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 771 350 pilsoņiem.
Valsts prezidenta viedoklim pretēju aicinājumu sabiedrībai gatava paust partijas Vienotība priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Viņa atbalsta valsts apmaksātas kampaņas rīkošanu, lai pilsoņus mudinātu piedalīties gaidāmajā referendumā, kurā būs jābalso, vai piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, un lūgs juristiem izvērtēt iespēju šim mērķim izmantot valsts budžeta līdzekļus. Savukārt biedrība Dzimtā valoda sola vākt parastus par Saeimas atlaišanu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts naudu īstenot krievu valodas referenduma antikampaņu.
Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars atgādina, ka Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, taču tas neesot labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam. Līdz ar to CVK vadītājs tautas nobalsošanas salīdzināja ar atpakaļgaitu, jo, viņaprāt, vērtīgākas būtu izvērstas debates parlamentā. Jāatgādina, ka līdz šim Latvijā ir notikušas septiņas tautas nobalsošanas, no kurām pirmā 1991. gadā bija par Latvijas valstisko neatkarību, bet vēlākās – gan par pilsonību, gan par dalību Eiropas Savienībā, kā arī par Saeimas atlaišanas kārtību, pensijām u. c. jautājumiem.
Tāpat jāatgādina, ka referendums par divvalodību notiks vienu dienu, un tas, visticamāk, būs 18. februāris. Šajā dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanā netiek lietots vēlētāju reģistrs, tāpēc balsstiesīgie var iet uz jebkuru iecirkni, bet, ja nevar ierasties iecirknī, būs iespēja lūgt, lai balsošanu organizē viņu atrašanās vietā. Precīzas gaidāmā referenduma izmaksas vēl nav zināmas, taču CVK norāda, ka iepriekšējā tautas nobalsošanas tāme bijusi 1,7 miljoni latu un arī šā referenduma izmaksām minēto summu nevajadzētu pārsniegt.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk