Latvija gatava kļūt par Ukrainas padomdevēju
Latvija ir gatava nodot Ukrainai savu pieredzi gan par drastisku taupības pasākumu ieviešanu, gan par nacionālās likumdošanas pieskaņošanu Eiropas Savienības (ES) prasībām. Tādējādi mūsu valsts sevi ir pieteikusi kā galveno padomdevēju, kas stāvēs līdzās Ukrainai virzībā uz Eiropu.
Jau pirms mēneša, viesojoties Ukrainā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs ar Ukrainas Ārlietu ministrijas vadību un parlamenta deputātiem pārrunāja Latvijas palīdzības piedāvājumu. A. Pildegovičs atzina, ka galvenais atbalsts, kas varētu tikt sniegts mūsu Austrumu kaimiņam, ir pieredze, kam gājusi cauri Latvija. Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikko notikušajā ES ārlietu ministru sanāksmē jau pieteicis mūsu valsts vēlmi sniegt konsultācijas Ukrainai.
Vispāratzīta pieredze
Korupcijas un politiskās nestabilitātes nomāktajai Ukrainai 50 miljonus dolāru lielu aizdevumu ir gatavas piešķirt ASV, Starptautiskais valūtas fonds varētu aizdot vēl aptuveni 18 miljonus dolāru, un vairākus desmitus miljonus eiro Ukrainai piešķirs arī ES. Tas savukārt nozīmē, ka Ukrainai tuvākajā laikā stāv priekšā smagi pasākumi izdevumu samazināšanai.
Latvijas dzelžainie taupības pasākumi un nelokāmā virzība uz ES ir plaši atzīti daudzviet Eiropā, liekot mūsu valsti bieži piesaukt kā labāko piemēru.
Kopīga mentalitāte
Latvijas Republikas Saeimā jau daudzus gadus darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Tās vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) sarunā ar NRA.lv atzīst: «Postpadomju telpas valstīm ir daudz vieglāk citai citu saprast. Mums ir kopīga mentalitāte, mēs apzināmies specifisko vēsturi un veidu, kā domā cilvēki. Savukārt vienam vācietim var būt pilnīgi neizprotami kā, piemēram, var nemaksāt nodokļus, tāpēc ikviens viņa secinājums vai ierosinājums var izrādīties neefektīvs jau pašos pamatos.»
Ukraina jau sāk taupīt
I. Viņķele skaidro, ka Latvija varētu sniegt Ukrainai ieteikumus divos galvenajos virzienos. «Viss, kas saistīts ar Eiropas Savienības asociācijas līgumu. Kā pārrakstīt nacionālo likumdošanu, ka adaptēt likumus starptautiskajām prasībām, kā ieviest direktīvas un kā aizstāvēt nacionālās intereses Briselē,» klāstīja politiķe. «Otrs bloks ir nepatīkamie, taču neizbēgamie taupības pasākumi un visas formalitātes, kas saistītas ar starptautisko aizdevumu saņemšanu. Kā juridiski korekti akceptēt aizdevuma programmu, kādu kontroles mehānismu ieviest, kā taupības periodā mazināt sociālo spriedzi un vadīt nodokļu politiku.»
Jāpiebilst, ka Ukrainas parlaments, apzinoties valsts tukšo kasi, jau sācis izdevumu samazināšanu. Pirmais, kam ķērusies klāt rada, ir pašas budžets, samazinot deputātu palīgu skaitu. Tāpat tikko ir pieņemts lēmums atlaist no darba 12 tūkstošus budžetnieku.
Tikmēr Ukrainas parlaments ir norādījis, ka vēlētos saņemt mūsu valsts padomus lustrācijas jautājumos, lai spētu izanalizēt Maidana notikumus. Tāpat Ukrainai interesē Latvijas pieredze valodu jautājumā un attieksme pret divvalodu sistēmu.
Galma intrigas arī Latvijas Saeimā
Interesanti, ka notikumi Krimā ir raisījuši milzīgas kaislības ne vien pašā Ukrainā, bet arī Latvijas parlamentā. Proti, 6. martā amatu zaudēja ilggadējais Ukrainas sadarbības grupas vadītājs Andrejs Klementjevs un viņa vietnieks Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs). Aizkulisēs izskan norādes, ka abi deputāti amatu zaudēja nepareizās politiskās piederības un arī tautības dēļ. Vairāki politiķi Neatkarīgajai neformāli atzina, ka grupas vadības nomaiņa vairāk atgādinājusi galma sazvērestību. Proti, revolūcijas rosinātāji esot bijuši nacionāļi, kuriem šķitis, ka kreisā spārna pārstāvji nevar objektīvi raudzīties uz norisēm Ukrainā. Tāpēc nedēļas laikā sadarbības grupā pēkšņi iestājušies aptuveni 30 jauni biedri un ar balsu vairākumu gāza A. Klementjevu no amata. Pats A. Klementjevs par notikušo runā izvairīgi, vien atzīstot, ka deviņus gadus viņa politiskā piederība neesot traucējusi produktīvi darboties, jo viņš esot centies nejaukt politiku ar praktisku lietu risināšanu. «Tā bija atriebība par manu korekto, neitrālo darbības stilu,» sacīja A. Klementjevs.
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālāk