Latvija atkārtoti lūgs piešķirt naudu lauksaimniekiem un cūkkopjiem

Saistībā ar to, ka situācija piena un cūkgaļas nozarēs visā Eiropā joprojām ir satraucoša, neskatoties uz līdz šim paveikto, nākamnedēļ, 17.maijā, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis atkārtoti aicinās piešķirt papildu finansējumu piensaimniekiem un cūkkopjiem.
Plānots, ka sanāksmē Arnītis atkārtoti paudīs Latvijas viedokli, ka nozīmīgākais ātras reaģēšanas pasākums būtu tālāka tiešā finanšu atbalsta piešķiršana piena un cūkgaļas ražotājiem, lai mazinātu pieaugošo zaudējumu slogu.
“Latvija ir ieinteresēta diskutēt par priekšlikumiem saistībā ar finanšu instrumentiem, eksporta kredītiem, ražotāju pozīciju stiprināšanu un citiem risinājumiem situācijas uzlabošanai piena un cūkkopības nozarē,” norādīs ZM pārstāvis.
Reaģējot uz problemātisko situāciju tirgū, Eiropas Komisija (EK) ir ieviesusi tādus pasākumus kā piena ražošanas brīvprātīgā samazināšana, intervences limitu dubultošana piena produktiem, cūkgaļas privātās uzglabāšanas atbalsta atjaunošana un elastīgāka pieeja valsts atbalsta sniegšanai, taču ar to nepietiek, lai situāciju stabilizētu un uzlabotu.
ZM arī norāda, ka piena nozarē kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada februārim piena cena ir samazinājusies par 27%, bet martā – jau par 29%. Piena iepirkuma cenu līmenis Latvijā joprojām ir ļoti zems un jau ilgstoši nenosedz lauksaimniekiem ražošanas izmaksas. Savukārt cūkgaļas iepirkuma cena 2016.gada aprīļa beigās bija par 20% zemāka nekā pirms Krievijas embargo ieviešanas.
Kā ziņots, jaunākās prognozes liecina, ka šajā vasarā piena iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena. Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē – 24 miljonus eiro.
Tāpat jau vēstīts, arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vairākkārt aicinājis ES sniegt tiešu finanšu atbalstu. Tikmēr Briselē norāda, ka papildu ārkārtas atbalsta piešķīrumu ES piensaimniekiem neveicina arī fakts, ka desmit valstis līdz šim tā arī nav izmantojušas iepriekšējo EK ārkārtas piešķīrumu.
Piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts – 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.
Foto: John Ambler/ https://www.flickr.com/photos/14636434@N02/ https://help.yahoo.com/kb/flickr/SLN25525.html?impressions=true
Vēl par tēmu:
Tiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk