Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas s izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:
- visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/871I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
- visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
- visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).
ZM iepazīstinājusi valdību arī ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā (ES), īpaši Latvijā. Informatīvajā ziņojumā ZM informē par paveiktajiem pasākumiem un rosina ieviest pasākumus, tostarp ES līmenī, importa no Krievijas izbeigšanai.
Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā, ES valstu vadītāji ar 2022. gada 10. – 11. marta Versaļas deklarāciju pieņēma stratēģisku lēmumu “pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”. Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam. Vienlaikus humānu apsvērumu dēļ ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
ES valstis 2023. gadā kopumā no Krievijas importēja produkciju par 2,7 miljardiem eiro, kas ir par 2% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. ES no Krievijas importē visa veida pārtikas un lauksaimniecības produkciju – zivis, graudaugus, lopbarības produktus, kā arī piena produktus, cukura konditorejas izstrādājumus un citus. Tie ir produkti, ko ES var nodrošināt pati, turklāt ar daudz stingrākiem ražošanas standartiem un augstāku kvalitāti.
Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.
Informatīvais ziņojums arī sniedz analīzi par Krievijas izcelsmes graudu importa palielinājumu ne tikai Latvijā un ES, bet visā pasaulē, tāpat arī par Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījumu Latvijas ostās, dzelzceļa pārvadājumos, kā arī par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību no Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma.
ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Īstenojamie pasākumi ir izvērsti izklāstīti informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk