Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas s izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:
- visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/871I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
- visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
- visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).
ZM iepazīstinājusi valdību arī ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā (ES), īpaši Latvijā. Informatīvajā ziņojumā ZM informē par paveiktajiem pasākumiem un rosina ieviest pasākumus, tostarp ES līmenī, importa no Krievijas izbeigšanai.
Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā, ES valstu vadītāji ar 2022. gada 10. – 11. marta Versaļas deklarāciju pieņēma stratēģisku lēmumu “pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”. Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam. Vienlaikus humānu apsvērumu dēļ ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
ES valstis 2023. gadā kopumā no Krievijas importēja produkciju par 2,7 miljardiem eiro, kas ir par 2% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. ES no Krievijas importē visa veida pārtikas un lauksaimniecības produkciju – zivis, graudaugus, lopbarības produktus, kā arī piena produktus, cukura konditorejas izstrādājumus un citus. Tie ir produkti, ko ES var nodrošināt pati, turklāt ar daudz stingrākiem ražošanas standartiem un augstāku kvalitāti.
Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.
Informatīvais ziņojums arī sniedz analīzi par Krievijas izcelsmes graudu importa palielinājumu ne tikai Latvijā un ES, bet visā pasaulē, tāpat arī par Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījumu Latvijas ostās, dzelzceļa pārvadājumos, kā arī par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību no Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma.
ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Īstenojamie pasākumi ir izvērsti izklāstīti informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā.
Vēl par tēmu:
No 1. novembra visiem sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības tiks piemērota apstrādes maksa
No 2026. gada 1. novembra stāsies spēkā jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākBaltijas valstis un Polija aicina nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu “Rail Baltica” projektam
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija kopīgā vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam (António Costa) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (Ursula von der...
Lasīt tālākSIA “Rīgas nami” līdz Centrāltirgus simtgadei atjaunos paviljonus un teritoriju
SIA “Rīgas nami” virza Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstību, lai līdz tā simtgadei 2030. gadā atjaunotu vēsturiskos paviljonus, uzlabotu darba vidi tirgotājiem un radītu ērtāku, pievilcīgāku...
Lasīt tālākValdība aicina LMT un “Tet” izvērtēt iespēju izpirkt savas kapitāla daļas no “Telia Company”
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmuma aicināt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” pašas izvērtēt iespējas izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia Company” piederošās...
Lasīt tālākFM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālāk