Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.
Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas s izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.
Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:
- visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/871I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
- visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
- visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).
ZM iepazīstinājusi valdību arī ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā (ES), īpaši Latvijā. Informatīvajā ziņojumā ZM informē par paveiktajiem pasākumiem un rosina ieviest pasākumus, tostarp ES līmenī, importa no Krievijas izbeigšanai.
Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā, ES valstu vadītāji ar 2022. gada 10. – 11. marta Versaļas deklarāciju pieņēma stratēģisku lēmumu “pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”. Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam. Vienlaikus humānu apsvērumu dēļ ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.
ES valstis 2023. gadā kopumā no Krievijas importēja produkciju par 2,7 miljardiem eiro, kas ir par 2% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. ES no Krievijas importē visa veida pārtikas un lauksaimniecības produkciju – zivis, graudaugus, lopbarības produktus, kā arī piena produktus, cukura konditorejas izstrādājumus un citus. Tie ir produkti, ko ES var nodrošināt pati, turklāt ar daudz stingrākiem ražošanas standartiem un augstāku kvalitāti.
Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.
Informatīvais ziņojums arī sniedz analīzi par Krievijas izcelsmes graudu importa palielinājumu ne tikai Latvijā un ES, bet visā pasaulē, tāpat arī par Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījumu Latvijas ostās, dzelzceļa pārvadājumos, kā arī par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību no Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma.
ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Īstenojamie pasākumi ir izvērsti izklāstīti informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā.
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk