• Tweet

Lai gan Eiropas Komisijas (EK) jaunais priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada paredz lielākus tiešmaksājumus Latvijai, nekā šobrīd saņem mūsu zemnieki, tomēr tie joprojām būs zemākie Eiropas Savienībā (ES) un gandrīz piecas reizes mazāki nekā Maltā.

Vakar pret šādas diskriminējošas atbalsta politikas turpināšanu protestēja gan zemnieki Latvijā, gan valsts amatpersonas un Latvijas eiroparlamentārieši Briselē.

Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs vakar, iepazīstinot ar EK priekšlikumu, gan uzsvēra, ka pēc 2013. gada atbalsta maksājumu atšķirības starp dažādām ES valstīm ir plānots samazināt, pakāpeniski tās tuvinot vidējam līmenim, tas ir, atbalstu samazināt valstīm, kuras vēsturiski saņem lielākos tiešmaksājumus, savukārt valstīm, kurām atbalsts ir bijis knapāks, tas tikšot palielināts. Pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijas zemnieki pēc 2013. gada tiešajos maksājumos varētu saņemt 141 eiro par hektāru pašreizējo 95 vietā. Bet vidējais hektārmaksājumu apjoms ES ir 266 eiro par hektāru. EK apņemas diskutēt par pilnīgu izlīdzināšanu nākamajā budžeta periodā, kas sāksies pēc 2020. gada. Tomēr ne Latvijas zemniekus, ne amatpersonas šādi solījumi neapmierina, un viņi uzskata, ka par maksājumu izlīdzināšanu jācīnās jau tagad. Teorētiski tas ir vēl iespējams, jo šis EK priekšlikums nav galīgs lēmums. Par to vēl spriedīs Eiropas Padome un Parlaments, tātad arī Latvijas amatpersonas un eiroparlamentārieši. ES valstu ministri šos EK priekšlikumus pirmo reizi apspriedīs 20. oktobrī, bet galīgais lēmums dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Parlamentam būs jāpieņem līdz 2013. gada sākumam.

Vājie centieni izlīdzināt tiešmaksājumus nav vienīgā reforma, ko piedāvā EK. D. Čološs stāstīja, ka tiešie maksājumi kļūs zaļāki, tas ir, katrai saimniecībai 30% no kopējās summas izmaksās tikai tad, ja lauksaimnieki būs izpildījuši prasības attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un ilggadīgo zālaugu platību. EK sola arī mazāk birokrātijas mazajām saimniecībām, kas apsaimnieko ne vairāk kā trīs hektārus lauksaimniecības zemes. Šādas saimniecības, ja vēlēsies, no 2014. gada varēs izvēlēties vienkāršotu maksājumu, kas svārstīsies aptuveni no 500 līdz 1000 eiro apjomā. Īpašs atbalsts tiek plānots jaunajiem lauksaimniekiem (ne vecākiem par 40 gadiem), jo EK ir norūpējusies par lauku novecošanu. Šobrīd aptuveni divas trešdaļas visu lauksaimnieku ir vecāki par 55 gadiem un tikai septiņi procenti ir jaunāki par 40 gadiem.

***

viedokļi

Sandra KALNIETE, Eiropas Parlamenta deputāte:

– Komisijas priekšlikums nav pārsteigums, un mums ir jādara viss, lai EP un Padomē tas tiktu uzlabots. Ja skatāmies matemātiski, tad procentuāli no visām valstīm Latvijai būs vislielākais tiešo maksājumu pieaugums, taču reālajos skaitļos mūsu lauksaimnieki joprojām saņems vairākas reizes mazāk nekā viņu kolēģi citās valstīs. Tas ir netaisnīgi un kropļo brīvu konkurenci Eiropas vienotajā tirgū. Tiešos maksājumus nepieciešams aprēķināt pēc objektīviem kritērijiem, kā arī noteikt zemāko slieksni un augstākos griestus. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā ir aprēķināts, ka šāda modeļa ieviešana gadā izmaksātu niecīgu daļu no kopējā lauksaimniecības budžeta.

Jānis DŪKLAVS, zemkopības ministrs:

– Eiropas Komisijas lēmums klaji diskriminē Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekus. Ir acīm redzami, ka Eiropas Komisijas tiešo maksājumu sadalījums nākamajam periodam pamatojas uz neobjektīviem kritērijiem un ļoti minimāli mazina lielās atšķirības starp dalībvalstīm.

Ģirts Valdis KRISTOVSKIS, ārlietu ministrs:

– Runa nav par to, lai Latvijas zemnieki saņemtu lielākus maksājumus. Bet par to, cik moderna un konkurētspējīga ir ES politika lauksaimniecībā, cik vienlīdzīgus nosacījumus tā paredz vienotajā tirgū un arī, kāda būs ES spēja konkurēt globāli.

Avots: nra.lv