• Tweet

Īslaicīgā skatījumā mums ar patvēruma meklētājiem problēmu nav – uz Latviju pārvietota puse no Eiropas kvotās noteiktā. Arī ar integrāciju problēmu nav, jo vienkārši nav, ko integrēt. Tiklīdz šie cilvēki ar piešķirto statusu iziet no Muceniekiem, tā dodas no Latvijas prom. Tomēr mums ir jāapzinās riski, ja no Latvijas izceļojušie statusu saņēmušie kādā brīdi nāks kā bumerangs atpakaļ. Valdībai šie riski jāapzinās un jāspēj nepieciešamības gadījumā reaģēt, uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Kā vēl vienu risku I.Latkovskis akcentē sociālo aptauju statistiku, ka teju 80 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. Arī paši patvēruma meklētāji ir izvēlīgi un neķeras klāt jebkurai iespējai. Pietrūkst motivācijas gan no vienas, gan no otras puses, un ar papildu finansējumu vien šo situāciju mainīt nevar, uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji deputātus informēja, ka līdz šim uz Latviju pārvietoti 238 patvēruma meklētāji, tostarp 116 bērni, galvenokārt no Sīrijas. Tās ir 55 ģimenes ar bērniem, piecas ģimenes bez bērniem un 10 indivīdi. Alternatīvais statuss piešķirts 147 cilvēkiem, savukārt bēgļa statuss – 10 personām.

No 238 uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem mūsu valsti pametušas 149 personas, no kurām atgriezušās divas, savukārt 91 persona uzturas Latvijā – 86 dzīvo “Muceniekos”, bet piecas – Rīgā, no kurām trīs dzīvo īrētos dzīvokļos, viena patversmē un vēl viena hostelī, sacīja SIF pārstāvji.

Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” pārstāvji, kas ikdienā strādā ar uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem, informēja, ka būtiska viņu darba daļa ir atbalsts dokumentu kārtošanā un šo cilvēku pavadīšana uz dažādām iestādēm. Pēdējos trīs mēnešos šāds pakalpojums nodrošināts 370 reizes.

Biedrība darbā ar patvēruma meklētājiem identificējusi virkni problēmu, piemēram, bankas nevēlas šiem cilvēkiem atvērt interneta banku, ja viņi nezina latviešu, angļu vai krievu valodu, tāpat arī Rīgā nav iespējams noīrēt dzīvokli par saņemto pabalstu – 139 eiro. Biedrības pārstāvji arī pauda bažas par Patvēruma likumā plānotajiem grozījumiem, paredzot pabalstu par pirmo un pēdējo mēnesi izmaksāt jau pirmajā mēnesī, lai šie cilvēki varētu samaksāt par dzīvokļa īres pirmo un pēdējo mēnesi. Viņi sacīja, ka Latvijai būtu jāseko citu valstu piemēram – maksu par īri neizmaksāt skaidrā naudā, bet uzreiz pārskaitīt izīrētājam, lai pārliecinātos, ka nauda tiek tērēta paredzētajam mērķim.

Arī iniciatīvas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvji kā būtiskāko problēmu patvēruma meklētāju integrēšanā minēja dzīvesvietas problēmu un uzsvēra, ka Latviju pametušie cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu, visticamāk, atgriezīsies mūsu valstī.

Foto: Saeimas kanceleja