• Tweet

Otrā līmeņa pensiju mantošanu nav iespējams īstenot, neizpostot sociālo budžetu. Šādu viedokli laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” paudis labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Neraugoties uz to, ka parlaments pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja partijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputātu iesniegtos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas cita starpā paredz noteikt uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantošanas iespēju, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas, to īstenot neesot iespējams.

Reis skaidro, ka pensijas netiek maksātas no valsts budžeta, līdz ar to Latvijā uzkrājumu veido katrs pats no savām sociālajām iemaksām.

“Ja pārejam uz otrā līmeņa pensijas mantošanu, tad pensiju izmaksas visiem drīkstēs būt tikai ekspluatāciju garumā – ja cilvēks aiziet pensijā 65 gados, tad viņam otro pensiju līmeni maksātu tikai 20 gadus, kamēr ir nauda, ko viņš uzkrājis. Bet, ja pensionārs nodzīvo ilgāk, tad viņam pensiju nemaksātu vispār, jo nebūtu no kā. Bet tagad daudzi cilvēki dzīvo ilgāk, un viņiem turpina maksāt to, ko viņi nav nopelnījuši. Un tad, ja iestājies mantošanas gadījums, to naudas daļu, kas paliek pāri, varētu mantot,” skaidro Reirs.

Viņš norādīja, ka ir ļoti viegli pieņemt kaut ko populistisku pirms vēlēšanām, taču tas, vai priekšlikums ir iespējams ir cits jautājums.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 2. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, ja iemaksu veicējs ir miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Par šādu iniciatīvu parakstu vākšana uzsākta arī portālā Manabalss.lv. Tiek norādīts, ka šīs pārmaiņas uzlabos sabiedrības uzticību 2. pensiju līmenim un cels Latvijas iedzīvotāju iesaisti uzkrājumu veidošanā! Tās arī aizsargās ģimenes, kurās strādā tikai viens no laulātajiem.

Iniciatīvu parakstījuši teju 4000 iedzīvotāju.

Foto: Shutterstock