Kvalitatīvs sporta segums palīdz kaldināt sportistu medaļas
Sportistu profesionālie sasniegumi atkarīgi ne tikai no fiziskās sagatavotības un iekšējā gribasspēka, bet arī no atbilstoša sporta aprīkojuma. Kā viens no nosacījumiem ceļā uz panākumiem ir kvalitatīvs un drošs segums treniņu laukumos un sacensību trasēs.
Kā atzīst sporta segumu uzstādītāja Baltic Sport Systems pārstāvis Jānis Ivsiņš, Latvijā aizvien vairāk sāk izprast kvalitatīva sporta laukuma nozīmi, sportisko sasniegumu izaugsmē, tādēļ visā valstī aktīvi notiek stadionu un sporta laukumu atjaunošana.
“Ar gandarījumu jāatzīst, ka Latvijā aizvien vairāk sāk apzināties kvalitatīva sporta aprīkojuma ietekmi gan uz sportiskajiem sasniegumiem, gan veselību. Sporta laukuma īpašnieki, tostarp pašvaldības, kurām pieder stadioni, apzinās, ka, iespējams, nākamos olimpiešus neizaudzinās stadionā, kur skrienot pie nagliņkurpēm pieķerās stadiona nekvalitatīvais segums, tādēļ šobrīd visā valstī notiek visai aktīva segumu nomaiņa sporta laukumos un stadionos, un esam pārliecināti, ka tas spēlēs būtisku lomu jauno sportistu izaudzināšanā,” norāda Jānis Ivsiņš.
Kvalitatīva sporta seguma nozīmi uzsver arī Viesītes sporta skolas direktors Jānis Osis. “Protams, ka sporta aprīkojumam, tostarp stadiona segumam, ir nozīme. Tas ir ētikas jautājums, ja būs patīkama vide, kur sportot, loģiski, ka būs ari vairāk sportotāju. Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa stadionu Latvijā šobrīd ir tikpat bēdīgā stāvoklī, kā Latvijas ceļi, un šādos sporta laukumos nevienam negribas trenēties. Ja ir kārtīgs segums un cits aprīkojums, protams, ka vēlme sportot būs daudz lielāka un, līdz ar to, arī sportiskie sasniegumi būs labāki. Tāpat kvalitatīvs sporta aprīkojums un segums treniņu laukumos ir būtisks faktors arī veselības ziņā. Problēmas ar muguru šobrīd ir ļoti daudz skolniekiem, un tas saistīts ar smagajām somām un garajām mācību stundām, un, ja viņš pēc skolas vēl nāks sportot vietā, kur sporta aprīkojums ir nekvalitatīvs, muguras problēmas tikai palielināsies,” stāsta Jānis Osis.
Āra stadionu sintētisko segumu sastāvā ir gumijas granulas un poliuretāna saistvielas. No tehniskās gumijas (SBR) parasti veido klājuma pamatslāni, ko pārklāj ar gumijas granulu virsslāni (EPDM). Šada gumija nesatur plastifikatorus, kas gadu gaitā varētu iztvaikot vai izskaloties. Pateicoties granulu noturībai un elastībai, segums nemainās gadiem ilgi, tas nesarūk, nekļūst trausls, nekūst un neplaisā. Šīs granulas ir nemainīgi elastīgas neatkarīgi no temperatūras. Klājumu sastāvs pilnībā atbilst vieglatlētikas prasībām, ievērojot ātruma un neslīdamības īpašības, absorbē trieciena spēku un atbilst citiem nosacījumiem, kas ir būtiski sportā.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk