• Tweet

Kamēr Veselības ministrija stāsta, ka nākamā gada tēriņi uz viena iedzīvotāja veselības aprūpi nemazināsies, tikmēr slimnīcu vadība norāda uz pretējo – plānots, ka finansējums par terapeitisko pacientu saruks uz pusi. Atbildīgās institūcijas paskaidro – naudas ir tik, cik ir.

Slimnīcas ar bažām gaida laiku, kad tiks slēgti līgumi par valsts pasūtījumu un attiecīgi finansējuma apjomu pacientu ārstēšanai. Neatliekamās palīdzības sniegšanas tarifu par terapeitisko pacientu reģionālajām un universitātes slimnīcām plānots samazināt līdz lokālās slimnīcas līmenim. Šogad lokālajās slimnīcās par vienu terapeitisko pacientu saņem 115 latu, reģionālajās un universitātes – 244.

Šogad visas saņems vienādi – mazāk. Šīs izmaksas attiecas uz terapeitisko pacientu, kurš ārstējas, piemēram, reanimācijas, terapijas, infekciju slimību un citās nodaļās. Ja ar 244 latiem, izlīdzinot tos pa profiliem, vēl iztikt varēja, tad turpmāk tas vairs nebūšot iespējams. «Piemēram, mūsu slimnīcā pacients reanimācijā izmaksā vidēji 1200 latu. Bet valsts par to plāno maksāt tikai 115 latu. Šis tarifs nav adekvāts faktiskajiem izdevumiem,» sašutusi ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.

To, ka visas finansiālās rezerves ir izsmeltas un jaunais gads būs ārkārtīgi saspringts, akcentē visās trijās Kurzemes slimnīcās. Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis ir visai kategorisks: «Visas mūsu rezerves ir izsīkušas, būs jāslīgst parādos. Taču Kuldīgas slimnīca to nepieļaus. Mēs tādu līgumu neslēgsim. Turklāt vēl jāklausās pārmetumos, ka slimnīcu vadītāji ir izšķērdīgi un neprot saimniekot.»

Valsts Kuldīgas slimnīcai pērn par pārstrādi palikusi parādā gandrīz 300 tūkstošus latu. Šāda situācija ir jau divus gadus – vienu gadu krīzes situācijā izlīdzēties varēja, otrajā slimnīca jau ir izmisumā, bet trešo gadu šādā režīmā strādāt vairs nespējam, uzsver I. Eglītis, piebilstot, ka nav arī saprotams, kā tiek plānots pacientu skaits. «Ir iespaids, ka tas notiek pilnīgi uz dullo. Tā nav plānošana, tā ir izmisuma diktēta uzvedība, un slimnīcas ir padarītas par ķīlniecēm, novedot tās līdz bankrota slieksnim.»

Pacientu vairāk, nekā plānots

Slimnīcu pārstāvji uzskata, ka ārstējamo pacientu plānošanas kļūdu Veselības ministrija (VM) pieļauj jau pēdējos divus gadus, jo slimnīcās reāli tiek ārstēts lielāks pacientu skaits, nekā plānots. Valsts jau pērn nesamaksāja par veiktajām pārstrādēm, bet jaunā finansēšanas kārtība paredz, ka uz nelielu papildu finansējumu var cerēt tikai tās slimnīcas, kuras pērn būs ārstējušas par 40% vairāk pacientu, nekā plānots. Slimnīcām nav skaidrs, kāpēc noteikta šāda robeža, uzskatot, ka pārstrādes proporcionāli būtu jākompensē pilnīgi visām slimnīcām. Ņemot vērā dīvaino aritmētiku, vairākām slimnīcām būs jāārstē krietni vairāk pacientu nekā pērn, taču naudas vairāk nebūs. Tā tas notiks arī ar ventspilniekiem, kuriem tā sauktā pārstrāde ir 36%.

«Kamēr veselības aprūpei finansējumu dalīs pēc pārpalikuma principa, nekas labs nav gaidāms,» par drūmajām perspektīvām raizējas Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks. Arī liepājnieki pacientu ārstēšanu sastiķē no iekšējām rezervēm. Ja vēl 2009. gadā valsts par pārstrādi samaksāja, tad pērn nekā. Kā būs šogad – ir neziņa un stress. «Katru gadu ir pilnīgi skaidrs, ka par piešķirto naudu iztikt nevarēs un gada vidū slimnīcām būs skaļi jākliedz, ka naudas vairs nav,» kreņķīgs ir E. Striks. Viņam arī rodas jautājums: ja reiz visiem tarifi kļūs vienādi – gan lokālajām, gan reģionālajām un universitātes slimnīcām –, vai universitātes slimnīca no Liepājas gribēs pieņemt smagos pacientus, kas viņiem tagad būs finansiāli neizdevīgi.

Tāpat slimnīcas zaudē tā sauktā sociālā drošības spilvena finansējumu. Turpmāk pacientu iemaksas un līdzmaksājumi tiek segti tikai trūcīgajiem cilvēkiem, bet pacientiem ar 120 un līdz 150 latu lieliem ienākumiem atvieglojumu vairs nebūs. Piemēram, Liepājas reģionālajai slimnīcai uz tā rēķina samazināsies ienākumi pusmiljona latu apjomā.

Dotē no rezervēm

Kuldīgai jau ir lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas statuss, un finansējuma trūkums to var piespiest pārprofilēties par aprūpes slimnīcu, kas smagos vai akūtos pacientus vairs pieņemt nevarēs. Tas nozīmē, ka šie pacienti būs jāuzņem Ventspilij un Liepājai, taču atklāts paliek jautājums, vai valsts par to samaksās.

Pašlaik slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu dotē no papildu darbības – ambulatorajiem un maksas pakalpojumiem, kā arī no uzkrātajām rezervēm. Uz slimnīcu vadītāju menedžēšanas prasmēm cer arī nesen amatā apstiprinātais Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube, ar kuru sazināties rosināja sazvanītā veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa noliedz plānoto finansējuma samazinājumu slimnīcām.

Vienlīdzīgā situācijā

M. Taube atzīst, ka visi taupīšanas pasākumi ir krīzes un trūcīgā budžeta diktēti, tajā skaitā tarifu samazinājums terapeitiskiem pacientiem. Tam ir bijuši racionāli apsvērumi – vērā ņemti visu slimnīcu pārskati par paveikto. No tām arī izvilkts šis skaitlis, cik slimnīcām vidēji izmaksā viens šāds pacients. Tāpat neesot godīgi, ka līdz šim slimnīcas bijušas nevienlīdzīgā situācijā, jo vienām tarifs bijis lielāks, citām mazāks, kaut arī plaušu karsoņa vai apendicīta ārstēšana visur izmaksā vienādi, piemērus min M. Taube. Ierēdnis uzsver, ka tarifa samazināšana skar tikai terapeitiskos pacientus, kuru ārstēšana izmaksā salīdzinoši lētāk. Ir jau arī finansiāli dārgākie ķirurģiskie un kardioloģiskie pacienti, taču šajās programmās tarifi nemazināsies. «Saprotam, ka finansējuma kopumā ir par maz un šie tarifi ir zemi, taču mēs esam spiesti iekļauties budžetā. Naudas ir tik, cik ir,» sacīja M. Taube, aicinot slimnīcas taupīt un racionāli tērēt pieejamos līdzekļus.

Avots: nra.lv