Kučinskis: Lielākais budžeta finansējums 2017. gadā būs prioritārajām nozarēm

2017. gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar Valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm. Tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomām, kas šajā plānā ir noteiktas kā prioritārās – izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā ceturtdien, 13. oktobrī.
Izglītības sistēmā tiek īstenota ilgi gaidītā pedagogu algu reforma, tam papildu atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, galveno uzsvaru liekot uz rindu mazināšanu, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Tāpat Latvija turpina pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
“Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai,” uzsver M. Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 milj. eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildus finansējums 34,3 milj. eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017. gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 milj. eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5 %. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkst. pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkst. pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai, aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no budžeta. Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017. gadā novirzīts finansējums 449 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 milj. eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālāk