Krīzes skartās valstis kļuvušas par zāļu spekulantu iedzīvošanās avotu
Grieķijā un vēl citās Dienvideiropas valstīs, kur aptiekas bijušas spiestas samazināt zāļu cenas, spekulanti vairumā iepērk lētāko produkciju, par augstāku cenu pārdodot citās valstīs, vēsta Latvijas Radio.
Tas izraisījis starptautisku satraukumu un bažas arī Briselē. Tikmēr nozares eksperti apgalvo, ka šāda prakse Eiropā nav jaunums.
Krīze nokļuvušo grieķu maciņi palikuši plānāki, un to asi izjutuši gan zāļu piegādātāji, gan aptiekas, kas pēdējā laikā bijušas spiestas mazināt medikamentu cenu, lai iedzīvotāji varētu atļauties tos iegādāties. Taču ienesīgu biznesu te nekavējoties saskatījuši spekulanti, kuri vairumos pērk lētās zāles krīzes valstīs, lai par daudz dārgāku cenu tās pārdotu citur. Pamanot tirgū negatīvās cenu atšķirības zāļu ražotāji un piegādātāji cēluši trauksmi un neslēpj, ka nav vairs ieinteresēti piegādāt produkciju uz Eiropas krīzes valstīm, zinot par plaukstošajiem spekulantu darījumiem. Kompāniju pārstāvji jau viesojušies Briselē, aicinot Eiropas Komisiju kaut uz laiku aizliegt zāļu atkārtotas eksportēšanas iespējas Eiropas Savienības robežās.
Pašreizējā Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka katra dalībvalsts pati vienojas ar zāļu ražotājiem par medikamentu cenu, bet Eiropas zāļu ražotāju un asociāciju federācija tagad pieprasa, lai tām valstīm, kuras skārusi vissmagākā krīze un, kuras ir saņēmušas aizdevumu, tiktu izslēgtas no iespējas noteikt references jeb valsts cenas. Zāļu ražotāji uzstāj, ka jau tā nākuši pretī grūtībās nonākušajām valstīm ar krietni lētāku zāļu cenu un vairs neesot gatavi uzņemties lielus riskus, īpaši laikā, kad Eiropā izplatījušās runas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas.
Eiropas zāļu ražotāji ir arī nobažījušies, vai valstis, kuras krīzes laikos iegādājušās zāles, samaksās parādus. Dažām farmācijas kompānijām tie sasniedz pa vai vairākus miljonus eiro lielas summas. Grieķija, piemēram, pēdējos trīs mēnešos atmaksājusi tikai 1 procentu no visa parāda zāļu piegādātājiem. Katra nozare cīnās par savām tiesībām, tā šo situāciju Eiropā skaidro Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Latvijas tirgu tas šajā gadījumā gan neietekmēšot, un arī zāļu cenas Latvijā salīdzinājumā ar pārējo Eiropu zāļu cenas, neesot izteikti dārgākas vai lētākas. Skrīvelis arī norāda, ka šajā gadījumā ir svarīgi ievērot likumus un raudzīties zālēm ir pievienota instrukcija latviešu valodā, kas palīdzēs atšķirt spekulantu ievesto produkciju no legālās preces pašmājās.
Bet Brisele pagaidām uz farmācijas kompāniju spiedienu par zāļu atkārtota eksporta ierobežošanu reaģējusi nav, jo tā, kā apstiprina eksperti, ir sarežģīti risināma problēma, ņemot vērā stingros brīvā tirgus nosacījumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk