Krievu skolu aizstāvji organizēs referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju
Krievu skolu aizstāvji tuvākajā laikā plāno iesniegt referenduma par mazākumtautību skolu autonomiju, informēja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs.
Referenduma iniciēšanas pieteikuma iesniegšanas termiņš būšot atkarīgs no tā, cik ātri virzīsies piedāvātā likumprojekta par mazākumtautību skolu autonomiju izstrāde. Iespējams referendums tikšot iesniegs vēl šogad.
Viņaprāt savākt nepieciešamos parakstus nav nereāli, ņemot vērā, cik īsā laika periodā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” izdevies savākt vairāk nekā 10 000 parakstus iniciatīvai par bilingvālās izglītības saglabāšanu.
Ideja, kas virzīta caur portālu “Manabalss.lv” gan piedzīvojusi izgāšanos, tāpēc to mēģinās īstenot referenduma veidā. Ar šādu piedāvājumu tika rosināts atgriezties pie 1919.gadā pastāvējušās kārtības izglītībā.
Kā zināms portāls apturējis iniciatīvu “Par mācību valodu brīvu izvēli”, jo pastāvējušas aizdomas, ka iesniegtā iniciatīva ir pretruna ar Satversmi.
Latvijas Krievu savienība uzskata, ka pārejas tikai uz latviešu valodu gadījumā mazākumtautību skolām tiks nodarīts nelabojams kaitējums. Skolēniem būs vēl sarežģītāk apgūs mācībvielu, un sekmes vēl vairāk pasliktināsies salīdzinājumā ar latviešu skolām, kur apmācība joprojām tiek organizēta vienīgi dzimtajā valodā.
“Secinājumu par jaunas mazākumtautību izglītības reformas kaitīgumu droši pamato 2004. un 2012. gada reformu acīmredzami negatīvie rezultāti – mācīties kļuva grūtāk, mazākumtautību skolu audzēkņu atzīmes strauji pasliktinājās, salīdzinot ar pirmsreformas laiku. Apgalvojums, ka mācības tikai latviski uzlabošot krievu skolu absolventu konkurentspēju, neiztur kritiku: jau tagad, kad latviešu valodā pasniedz ap pusi priekšmetu, trešdaļai skolēnu ir grūtības mācībās. Gadījumā, ja visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti tikai valsts valodā, nesekmīgu skolēnu skaits pieaugs lavīnveidīgi. Tas attiecīgi ietekmēs pašu jaunekļu karjeras iespējas un Latvijas ekonomiku,” pauž partija.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Paredzams, ka 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā – 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.
Vēl par tēmu:
VARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālāk