Krievija aicina ES atcelt sankcijas un atteikties no “melnajiem sarakstiem”
Krievija vērsusies pie Eiropas Savienības (ES) ar aicinājumu atcelt sankcijas un atteikties no “melnajiem sarakstiem”, pretī solot darīt to pašu attiecībā pret ES valstīm, balstoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, vēsta «Interfax».
Kā norādījis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs, Krievija ir gatava atcelt sankcijas un atteikties no “melnajiem sarakstiem”, ja ES izrādīs iniciatīvu un rīkosies līdzīgi. Šāds lēmums ne tikai izbeigs bezjēdzīgo sankciju cīņu, bet arī veicinās Krieviju atteikties no pieņemtajiem pretpasākumiem.
Meškovs nenoliedza, ka ES un Krievijas savstarpējās sankcijas kaitē kā vienai, tā otrai pusei, norādot, ka pieaug to ES valstu skaits, kuras izprot, ka sankcijas pret Krieviju nodara kaitējumu pašai ES. Kā uzskata Meškovs, no sankcijām daudz vairāk cieš ES valstis nekā Krievija.
Meškovs norādīja uz vairākiem trūkumiem, ko sankciju ieviešana pret Krieviju nodarījušas ES valstīm, tai skaitā darbavietu samazināšanos un bezdarba palielināšanos, kā arī iekšzemes kopprodukta sarūkšanu.
Ārlietu ministra vietnieks ir pārliecināts, ka ieviešot sankcijas pret Krieviju, ES zaudējumi šogad varot sasniegt 40 miljardus eiro un tiem esot tendence pieaugt par vairākiem desmitiem miljardiem eiro. Tāpat Meškovs nenoliedza, ka Krievijas zaudējumi varētu būt līdzīgi.
Kā vairākkārt ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».
Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt, skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”, “Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.
Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO Wysokototschnye.
Papildināts arī to fizisko un juridisko personu loks, kurām piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Zināms, ka sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» un Krievijas okupētās Krimas.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākPiešķir 10 miljonus eiro NATO un ASV iniciatīvai Ukrainas atbalstam
Otrdien, 17. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 10 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālāk