• Tweet

Neraugoties uz izslēgšanu no biedrības Demokrātiskie patrioti un aicinājumu nolikt Saeimas deputāta mandātu, Nacionālās apvienības frakcijā strādājošais Kārlis Krēsliņš negrasās pamest Saeimu.

Tāpat diametrāli atšķiras abu konfliktā iesaistīto pušu redzējums par to, kādi iemesli provocējuši šādu situāciju.

Biedrība Demokrātiskie patrioti (DP) no savām rindām izslēgusi Saeimas deputātu Kārli Krēsliņu, norādot uz vairākiem būtiskiem pārkāpumiem. K. Krēsliņa kolēģis, Saeimas deputāts un DP valdes loceklis Dāvis Stalts sarunā ar Neatkarīgo akcentē: «Trekns punkts dīvainu notikumu virknē bija Kārļa Krēsliņa iebildumi pret Valsts aizsardzības koncepciju. Tā nebija pirmā reize, kad viņš pauda biedrības uzskatiem pretēju viedokli, kas tostarp grauj mūsu organizācijas prestižu un liek apšaubīt viņa rīcības motīvus. Kārlis Krēsliņš jau ne reizi ir pārkāpis disciplīnu, sniedzot interviju krievu valodā un it kā kļūdas pēc atturoties divvalodības jautājuma balsojumā. Tā bijusi sistemātiska izvairīšanās demonstrēt stingru nostāju nacionālajos jautājumos, un piecos mēnešos šādu kļūdu bijis pārāk daudz, lai mēs ticētu, ka tās visas tiešām ir nejaušības.» D. Stalts piebilda, ka nepieņemama bijusi arī K. Krēsliņa neierašanās uz biedrības valdes sēdi, kurā tika apspriesta deputāta uzvedība.

Jāatgādina, ka nacionālo spēku Saeimas frakcija K. Krēsliņam jau bija izteikusi aizrādījumu par to, ka pretēji apvienības nostājai viņš sniedza interviju medijiem krievu valodā, gan arī par to, ka, aizbildinoties ar slikto redzi un briļļu neesamību, viņš kļūdas pēc atturējās balsojumā par divvalodības jautājumu. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai uzsvēra, ka K. Krēsliņa pārkāpumi jau esot izdiskutēti un visi pārpratumi nolīdzināti, tāpēc viņš subjektīvi neredzot iemeslu, kāpēc deputāts būtu jāizslēdz no frakcijas vai jālūdz nolikt mandāts. «Šī situācija vēl tiks analizēta pirmdien apvienības valdes sēdē, un tad uzklausīsim Demokrātisko patriotu argumentus,» uzsvēra R. Dzintars. «Jā, pārkāpumi ir bijuši, taču deputāts norāda uz cilvēciskajiem faktoriem, un man nav pamata tam neticēt.»

Tikmēr pats K. Krēsliņš kategoriski uzsver: viņš negrasoties atteikties no parlamentārieša mandāta, jo neesot politikā iesaistījies, lai risinātu politiskas spēles, bet gan lai sakārtotu aizsardzības nozari un tās normatīvo regulējumu. Jāpiebilst, ka deputātam šajā jomā ir milzīga pieredze: K. Krēsliņš bijis Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas departamenta dibinātājs un vadītājs un Aizsardzības zinātņu centra vadītājs. «Kāpēc man ir jāklusē, ja nevaru piekrist sagatavotajai Valsts aizsardzības koncepcijai? Kāpēc nedrīkstu diskutēt? Demokrātiskie patrioti savulaik izveidojās, domubiedru grupai atdaloties no Pilsoniskās savienības, kurā esot valdījis pārāk autoritatīvs stils. Vai šobrīd viņi paši neturpina šo tradīciju?» argumentēja K. Krēsliņš. «Es neesmu pret aizsardzības koncepciju, taču saskatu būtiskus trūkumus lietoto terminu definīcijās un šā dokumenta virzīšanas procedūrā. Nav uzklausīts ekspertu viedoklis, nav izzināta karavīru, zemessargu attieksme, arī nodokļu maksātāju domas, lai gan šā dokumenta īstenošana prasīs vairākus miljonus latu no nodokļu maksātāju naudas,» norādīja K. Krēsliņš. Politiķis arī uzsvēra, ka neesot ticis aicināts uz DP valdes sēdi, kurā tika spriests par viņa rīcību, un par savu izslēgšanu uzzinājis tikai no medijiem. «Negrasos izstāties no frakcijas un meklēt citu partiju. Mani uzskati vistuvākie ir tieši Visu Latvijai! nostājai, tādēļ nākotnē neizslēdzu iespēju iestāties tieši Visu Latvijai! rindās,» rezumēja K. Krēsliņš.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte