Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību un lēmumus, tai skaitā veicināt impulsīvu pirkumu veikšanu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča iesaka, kā “neiekrist” lielo atlaižu vilinājumā un ko der atcerēties ikvienam, dodoties iepirkties.
Sarkanā krāsa: izmaksu veicinātājs
Sarkanās krāsas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mudināt cilvēkus pirkt un tērēt vairāk, tāpēc tā ir viena no biežāk izmantotajām krāsām. Saskaņā ar pētījumiem sarkanā krāsa aktivizē nervu sistēmu, un cilvēks ar spēcīgu emocionālo reakciju var būt mazāk kritisks pret impulsīvu pirkumu veikšanu.
“Mēs bieži redzam sarkano krāsu uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Tā ir spilgta, intensīva un bieži vien asociējas ar steidzamību un nepieciešamību rīkoties tieši tagad. Tas padara preces pievilcīgākas un mudina pircējus domāt, ka viņi saņem ekskluzīvu piedāvājumu, kas nekavējoties jāizmanto. Tomēr realitātē ietaupītā summa var būt neliela un iegādātā prece nereti nemaz nav nepieciešama. Šādā gadījumā tiek iztērēts vairāk, nekā ietaupīts,” saka Jekaterina Ziniča.
Dzeltenā krāsa: prieka ilūzija
Dzeltenais, tāpat kā sarkanais, bieži redzams uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Dzeltenā krāsa simbolizē prieku, optimismu un brīvību, un tā tiek izmantota, lai radītu draudzīgu un priekpilnu sajūtu.
“Šī sajūta var kļūt par pamatu nevajadzīgiem pirkumiem – dzeltenā krāsa var uzlabot garastāvokli un izraisīt pozitīvas emocijas, kas mudina cilvēkus ļauties sevis vai citu lutināšanai, tādējādi tērējot vairāk. Tāpēc, ieraugot dzeltenu atlaižu zīmi vai reklāmu, cilvēki ļauj sev iegādāties kaut ko, kas viņiem patiesībā nav vajadzīgs,” norāda Jekaterina Ziniča.
Oranžā krāsa: enerģijas un steidzamības simbols
Oranžo krāsu bieži izmanto ierobežota termiņa piedāvājumos, jo tā apvieno sarkanās krāsas “enerģiju” un dzeltenās krāsas “prieku”. Tā asociējas ar entuziasmu un mudina uz ātru un bieži vien neapdomīgu rīcību.
“Tirgotāji zina, ka spilgti oranžiem elementiem veikalos vai reklāmās ir efekts “pērc tagad vai nokavēsi”. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka steidzamības sajūta ir apzināti radīts instruments, kas rada patērētājam vēlmi iegādāties preci tagad un tūlīt, neapdomājot, vai tās iegāde ir nepieciešama,” skaidro Jekaterina Ziniča.
Zaļā krāsa: ilgtspējas ilūzija
Zaļā krāsa asociējas ar dabu, ekoloģiju un veselību, un visbiežāk ilgtspējas entuziasti izvēlēsies produktu ar šo krāsu uz iepakojuma, pat ja tas būs dārgāks salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.
“Neļaujiet sevi maldināt – ne visi produkti ar zaļo marķējumu ir patiešām videi draudzīgi. Tas var tikt apzināti izmantots, lai maldinātu patērētājus. To dēvē par “zaļo mazgāšanu” (greenwashing), kas liek patērētājam justies labāk, šķietami izdarot izvēli par labu videi draudzīgākiem produktiem, lai gan realitāte var būt pavisam citāda. Lai veiktu ilgtspējīgu un ekonomiski atbildīgu izvēli, vienmēr nepieciešams rūpīgi izlasīt produktu marķējumus,” atgādina Jekaterina Ziniča.
Pirms pirkuma veltiet laiku pārdomām
Lai izvairītos no šiem trikiem, pirms jebkuru pirkumu veikšanas, eksperte iesaka noteikt savu budžetu un paturēt prātā savus finansiālos mērķus un vai šādu pirkumu veikšana tajos ietilpst.
“Bieži vien vajadzību pirkt izraisa īslaicīgas emocijas, tāpēc pirms jaunas preces iegādes jāpajautā sev, vai tā tiešām ir vajadzīga. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem, tādējādi ilgtermiņā ietaupot un arī ieviešot labāku finansiālo disciplīnu. Krāsas var ietekmēt mūsu izvēli, taču ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs paši esam atbildīgi par savām finansēm. Tāpēc pat mazi, bet apzināti soļi var palīdzēt veidot spēcīgāku finansiālo pamatu un mazināt ikdienas izdevumu ietekmi uz mūsu dzīvi,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk