Krāsas un nauda: kā izvairīties no slepenajiem trikiem un iepirkties atbildīgi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc atlaižu uzlīmes visbiežāk ir košās krāsās, piemēram, sarkanas, oranžas vai dzeltenas? Krāsu psiholoģija ir viens no mārketinga rīkiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību un lēmumus, tai skaitā veicināt impulsīvu pirkumu veikšanu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča iesaka, kā “neiekrist” lielo atlaižu vilinājumā un ko der atcerēties ikvienam, dodoties iepirkties.
Sarkanā krāsa: izmaksu veicinātājs
Sarkanās krāsas izmantošana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mudināt cilvēkus pirkt un tērēt vairāk, tāpēc tā ir viena no biežāk izmantotajām krāsām. Saskaņā ar pētījumiem sarkanā krāsa aktivizē nervu sistēmu, un cilvēks ar spēcīgu emocionālo reakciju var būt mazāk kritisks pret impulsīvu pirkumu veikšanu.
“Mēs bieži redzam sarkano krāsu uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Tā ir spilgta, intensīva un bieži vien asociējas ar steidzamību un nepieciešamību rīkoties tieši tagad. Tas padara preces pievilcīgākas un mudina pircējus domāt, ka viņi saņem ekskluzīvu piedāvājumu, kas nekavējoties jāizmanto. Tomēr realitātē ietaupītā summa var būt neliela un iegādātā prece nereti nemaz nav nepieciešama. Šādā gadījumā tiek iztērēts vairāk, nekā ietaupīts,” saka Jekaterina Ziniča.
Dzeltenā krāsa: prieka ilūzija
Dzeltenais, tāpat kā sarkanais, bieži redzams uz atlaižu zīmēm un reklāmas publikācijām. Dzeltenā krāsa simbolizē prieku, optimismu un brīvību, un tā tiek izmantota, lai radītu draudzīgu un priekpilnu sajūtu.
“Šī sajūta var kļūt par pamatu nevajadzīgiem pirkumiem – dzeltenā krāsa var uzlabot garastāvokli un izraisīt pozitīvas emocijas, kas mudina cilvēkus ļauties sevis vai citu lutināšanai, tādējādi tērējot vairāk. Tāpēc, ieraugot dzeltenu atlaižu zīmi vai reklāmu, cilvēki ļauj sev iegādāties kaut ko, kas viņiem patiesībā nav vajadzīgs,” norāda Jekaterina Ziniča.
Oranžā krāsa: enerģijas un steidzamības simbols
Oranžo krāsu bieži izmanto ierobežota termiņa piedāvājumos, jo tā apvieno sarkanās krāsas “enerģiju” un dzeltenās krāsas “prieku”. Tā asociējas ar entuziasmu un mudina uz ātru un bieži vien neapdomīgu rīcību.
“Tirgotāji zina, ka spilgti oranžiem elementiem veikalos vai reklāmās ir efekts “pērc tagad vai nokavēsi”. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka steidzamības sajūta ir apzināti radīts instruments, kas rada patērētājam vēlmi iegādāties preci tagad un tūlīt, neapdomājot, vai tās iegāde ir nepieciešama,” skaidro Jekaterina Ziniča.
Zaļā krāsa: ilgtspējas ilūzija
Zaļā krāsa asociējas ar dabu, ekoloģiju un veselību, un visbiežāk ilgtspējas entuziasti izvēlēsies produktu ar šo krāsu uz iepakojuma, pat ja tas būs dārgāks salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.
“Neļaujiet sevi maldināt – ne visi produkti ar zaļo marķējumu ir patiešām videi draudzīgi. Tas var tikt apzināti izmantots, lai maldinātu patērētājus. To dēvē par “zaļo mazgāšanu” (greenwashing), kas liek patērētājam justies labāk, šķietami izdarot izvēli par labu videi draudzīgākiem produktiem, lai gan realitāte var būt pavisam citāda. Lai veiktu ilgtspējīgu un ekonomiski atbildīgu izvēli, vienmēr nepieciešams rūpīgi izlasīt produktu marķējumus,” atgādina Jekaterina Ziniča.
Pirms pirkuma veltiet laiku pārdomām
Lai izvairītos no šiem trikiem, pirms jebkuru pirkumu veikšanas, eksperte iesaka noteikt savu budžetu un paturēt prātā savus finansiālos mērķus un vai šādu pirkumu veikšana tajos ietilpst.
“Bieži vien vajadzību pirkt izraisa īslaicīgas emocijas, tāpēc pirms jaunas preces iegādes jāpajautā sev, vai tā tiešām ir vajadzīga. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem, tādējādi ilgtermiņā ietaupot un arī ieviešot labāku finansiālo disciplīnu. Krāsas var ietekmēt mūsu izvēli, taču ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs paši esam atbildīgi par savām finansēm. Tāpēc pat mazi, bet apzināti soļi var palīdzēt veidot spēcīgāku finansiālo pamatu un mazināt ikdienas izdevumu ietekmi uz mūsu dzīvi,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Trīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālāk