• Tweet

Latvijas Krājbanka no aizvadītā gada 16. novembra līdz bankas slēgšanai 21. novembrī no savu klientu kontiem uz citām bankām pārskaitījusi apmēram 50 miljonus latu. Šādu informāciju, apkopojot Saeimas komisijas, kas izmeklē Krājbankas krahu, noskaidroto, sniegusi Finanšu un kapitāla uzraudzības komisija (FKTK), liecina Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvji pauda aizdomas, ka FKTK tai uz pieprasījumu iesniegt informāciju par naudas apriti pērnā gada pirmskraha mēnešos, iespējams, apzināti iesniegusi neprecīzu informāciju. Proti, aizvadītā gada vietā iesniegti dati par 2010. gadu. Šis jautājums tagad gan ir noskaidrots, jo FKTK apliecinājusi, ka kļūda ieviesusies tikai gada skaitlī, bet informācija patiešām attiecināma uz 2011. gadu.

Nepieciešamība noskaidrot līdzekļu plūsmu bankas pēdējās darbības nedēļās parlamentārajai komisijai radās, jo tā vēlējās izdibināt, vai bankā un FKTK nav bijusi informācijas noplūde, kas dažiem izredzētajiem ļāva saglābt savus noguldījumus, tādējādi bankas finanšu problēmas tikai padziļinot. Kā zināms, valsts neatkarīgi no noguldītās summas garantē tikai 100 tūkstošu eiro atgūšanu, ja banka cieš krahu. Tiesa, lielākajai daļai bankas klientu ar šo summu pilnībā pietika, lai atgūtu savu naudu, taču vairāki noguldītāji, tajā skaitā maestro Raimonds Pauls, pēc bankas kraha zaudēja vairāk nekā 600 tūkstošus latu.

Diemžēl parlamentārās komisijas biedriem pašlaik nav iespējams izdarīt secinājumus par iespējamo informācijas noplūdi, jo tam nepieciešamos datus par pārskaitīto līdzekļu īpašniekiem FKTK, atsaucoties uz kredītiestāžu likumu, kas liedz sniegt informāciju par bankas klientiem, nav atklājusi.

Komisijas deputāti atzīst, ka FKTK nedrīkstēs atteikties informāciju iesniegt prokuratūrai, kas veic savu izmeklēšanu, taču prokuratūras darba specifika noteic, ka process prasīs vairāk laika, nekā būtu nepieciešams izmeklēšanas komisijai, lai, reaģējot uz potenciālajiem pārkāpumiem normatīvajos aktos, veiktu nepieciešamās izmaiņas un nākotnē līdzīgas situācijas nebūtu iespējamas.

Zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kas, lai panāktu Krājbankas maksātnespējas administratora atcelšanu, pārstāv bankas kraha rezultātā ievērojamus līdzekļus zaudējušo izdevniecību Žurnāls Santa, uzskata, ka informācija par pārskaitītajiem miljoniem dažas dienas pirms bankas darbības apstādināšanas varētu liecināt, ka ir pamats, lai bankas klienti nākotnē celtu prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas nav spējusi nodrošināt bankas pietiekamu uzraudzību.

Jau vairākkārt vēstīts, ka pērnā gada 16. novembrī Lietuvas varasiestādes paziņoja par Krājbankas īpašnieces – Snoras bankas – darbības apturēšanu. Pēc paziņojuma gan FKTK, gan citas atbildīgas amatpersonas apgalvoja, ka lietuviešu lēmums Krājbankas darbību neietekmēs, taču jau pēc nepilnas nedēļas FKTK pieņēma identisku lēmumu par Latvijas Krājbanku un aizliedza bankai rīkoties ar noguldītāju

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis