• Tweet

Partija KPV LV, kas lepojas, ka starp koalīciju veidojošajām partijām vēlēšanās bija visvairāk atbalstītā partija, sestdien nespēja pulcināt pietiekami daudz biedru, lai to sapulce būtu uzskatāma par lemtspējīgu.

Partijas līderis Artuss Kaimiņš uzskata, ka tā nav traģēdija, un tuvākajā laikā sapulce tiks sasaukta atkārtoti, taču partijā augošo neapmierinātības garu nepamanīt ir grūti.

Lai KPV LV biedru sapulce būtu lemtspējīga, uz to bija jāierodas 334 no 666 partijas biedriem. Taču klātienē uz sapulci ieradās vien 186 biedri, 31 biedrs savu balsi ar pilnvaras palīdzību bija uzticējis kādam citam kolēģim. Līdz ar to sapulce, kurai bija iecerēts atvēlēt četras stundas, ilga vien 30 minūtes, novēroja NRA.lv.

«Tam nav traģēdijas piegarša, ka mums nav kvoruma šodien. Arī panikai nav pamata. (..) Mēs esam valdības partija, mums ir trīs ministri,» skaidroja partiju dibinājušais A. Kaimiņš. Uzrunājot klātesošos, viņš skaidroja, ka šajā sapulcē bija paredzēts grozīt partijas statūtus, cita starpā nosakot, ka organizācijas valdē var tikt ievēlēta tikai tāda persona, kas partijā darbojusies vismaz trīs gadus. Nepieciešamību šādiem grozījumiem A. Kaimiņš skaidroja ar to, ka ir vajadzīgs pārbaudes laiks, lai saprastu, kāds valdē ievēlamais cilvēks ir patiesībā, jo pieredze rādot, ka cilvēki mēdz mainīties vienā mirklī.

Visticamāk, šos grozījumus inspirēja A. Kaimiņa un KPV LV premjerministra amata kandidāta Alda Gobzema konflikts, kura rezultātā A. Gobzems tika izslēgts gan no partijas, gan no tās Saeimas frakcijas.

Taču A. Kaimiņa un A. Gobzema sarežģītās attiecības ir tikai KPV LV iekšējā konflikta aisberga redzamākā daļa. Bijusī organizācijas valdes priekšsēdētāja Linda Liepiņa, kura ir «cilvēcīgi nogurusi no A. Kaimiņa» un joprojām ir pārdomās par savu nākotni partijā, uzskata, ka kvoruma nesavākšana ir nopietns signāls, kuru partijas vadība nedrīkst ignorēt. Tiesa, viņa bija gandarīta, ka sapulces organizētāji nav centušies panākt kvorumu ar viegli apšaubāmu pilnvarojumu palīdzību.

Uz tā arī nenotikušo sapulci bija ieradušies arī tādi partijas biedri, kas, līdzīgi L. Liepiņai un vēl trijiem KPV LV Saeimas frakcijas biedriem, neatbalsta KPV LV dalību koalīcijā. Viena no tādiem biedriem bija Inta Akerberga, kura uz sapulci bija ieradusies, lai piedalītos debatēs un pēc tām izstātos no organizācijas, taču partijas vadība bija lēmusi, ka debašu nebūs, ja nebūs kvoruma.

Tas gan netraucēja I. Akerbergai izplatīt paziņojumu, kurā – saskaņā ar viņas teikto – pausta apmēram 30 partijas biedru kritika A. Kaimiņa realizētajam kursam un aicinājums izteikt neuzticību A. Kaimiņam un KPV LV dalību Jaunās Vienotības vadītajā valdībā atbalstošajiem organizāciju pārstāvošajiem Saeimas deputātiem.

«Kaimiņš +10 – tā nav visa partija! Tie ir tikai daži neuzticami cilvēki, kuru rīcības dēļ KPV LV strauji zaudē un pazaudēs pavisam savu vēlētāju uzticību,» pausts paziņojumā.

Taču gatavoties KPV LV bēru mielastam būtu pāragri, jo pragmatiskais partijas spārns joprojām var ņemt virsroku pār emocionālajiem priekšvēlēšanu solījumu sekotājiem. Partiju pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens klātesošajiem skaidroja, ka partija nespētu iekļauties likuma atvēlētajā laika rāmī, lai realizētu sapni par ārkārtas vēlēšanām, bet indikāciju, ka, atlaižot šo Saeimu, jaunas vēlēšanas iniciēs Valsts prezidents, nebija.

Tādēļ esot bijis tikai loģiski iekļauties valdošajā koalīcijā un censties realizēt vismaz daļu no organizācijas programmā ierakstītā. «Aicinu izmantot iespēju, ko dod dalība valdībā,» mudināja ministrs un uzsvēra, ka KPV LV koalīciju var arī pamest, ja tā jutīs, ka koalīcijas partneri to nerespektē.

Līdzīgs naratīvs bija arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro runai, kurā viņš uzlielīja uz kongresu ieradušos biedrus, jo ar tiem «varam strādāt un varam uzticēties», un vēlreiz apliecināja, ka viņa vadītā ministrija noteiktajā laikā sagatavos nepieciešamos dokumentus, lai valsts varētu atteikties no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK.

Foto: F64