KP iebilst pret ieceri suņu čipēšanu uzticēt veikt Pārtikas un veterinārajam dienestam

Konkurences padome (KP) iebilst pret ieceri suņu čipēšanu uzticēt veikt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un neatbalsta turpmāku Zemkopības ministrijas sagatavotā likumprojekta virzību. Pēc grozījumu izvērtēšanas KP atkārtoti uzsver – nav pieļaujama valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina preču un pakalpojumu pieejamību.
Ministrijas piedāvātajā likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” paredzēts, ka līdztekus privātajam sektoram, piemēram, veterinārajām klīnikām, arī PVD būtu tiesības patērētājiem par samaksu piedāvāt veikt suņu čipēšanu. KP norāda, ka šāda valsts iesaiste uzņēmējdarbībā un mākslīgas konkurences radīšana ar administratīvajiem līdzekļiem nav nepieciešama un pieļaujama, ja tirgū pastāv sīva konkurence un uzņēmēji ir spējīgi nodrošināt patērētāju vajadzības.
Tāpat KP kritizē, ka likuma grozījumos iztrūkst skaidra izklāsta un objektīva aprēķina iecerei PVD piedāvāto suņu čipēšanas pakalpojumu piedāvāt aptuveni uz pusi lētāk, nekā to veic privātais sektors. Likumprojektā nav norādīta informācija, kāpēc tirgus bez PVD iesaistes patērētājiem nespētu nodrošināt pakalpojuma pieejamību par tiem pieejamām cenām.
Izvērtējot grozījumu anotācijā sniegto informāciju, KP secina – PVD iesaistīšanās veterinārmedicīnas tirgū, piedāvājot suņu čipēšanas maksas pakalpojumu, potenciāli radītu tirgus kropļojuma riskus un negatīvas sekas gan uzņēmējdarbības videi, gan arī ilgtermiņā patērētāju interesēm, tādējādi tā nav atbalstāma.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsver: “Valsts vai pašvaldības iestādei nav jāiesaistās konkurences cīņā ar privātajiem uzņēmējiem. Ja mēs gribam, lai Latvijā būtu spēcīga uzņēmējdarbības vide, aicinu nedeformēt konkurenci ar nepārdomātiem administratīviem lēmumiem un darbībām. Ja nebūs konkurences, nebūs arī attīstības, un ilgtermiņā cietīsim mēs visi – gan patērētāji, gan uzņēmēji, gan paši administratīvo lēmumu pieņēmēji.”
Foto:HOerwin56/https://pixabay.com/en/users/HOerwin56-2108907//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Sāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk