Korupcijas skandāls neaptur “Latvijas tilti” turpināt sadarbību ar Klaipēdas ostu
![]()
Neskatoties uz korupcijas skandālu, AS “Latvijas tilti” ir noslēgusi Būvniecības uzņēmuma līgumu ar Klaipēdas Valsts jūras ostas direkciju par Malku līča padziļināšanu. Līguma summa sastāda 11,73 miljoni euro (ieskaitot PVN). Būvdarbu sākums tiek plānots 21 dienu laikā no līguma parakstīšanas.
Kā informē uzņēmums, būvniecības uzņēmuma līgums ar Klaipēdas Valsts jūras ostas direkciju ir par būvniecības darbu izpildi objektā, un ietver Malku līča padziļināšanu līdz 14,5 m, ieskaitot krasta aizsardzības sienas izbūvi, līča botāniska rezervāta piekrastes un piekrastes Nr. 145 krasta aizsardzības būves daļas rekonstrukciju Perkelos ielā 10, Klaipēdā.
Tā kā objekts atrodas Malku līcī, blakus botāniskajai saudzējamai joslai, būvdarbi galvenokārt tiks veikti no ūdens, pielietojot peldošos līdzekļus un izmantojot ūdenslīdējus. Būvdarbi ietver gan krasta līnijas nogāzes nostiprināšanu 1020 m garumā ar zemūdens rievsienas palīdzību, gan 82.2 m krasta nostiprinājumu ar dzelzsbetona virsbūvi, kā arī piestātnes rekonstrukciju 27 m garumā un līča gultnes padziļinājumu 27 670 m3 apjomā.
“Ar līguma noslēgšanu uzņēmumam “Latvijas tilti” ir beidzies nopietns sagatavošanās darba posms un sācies atbildīgs būvniecības posms. Mums bija jāveic apjomīgs sagatavošanās darbs, lai pilnvērtīgi piedalītos Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas iepirkuma procedūrā, nodrošinātu labāko piedāvājumu, kas ir par 250 000 eiro lētāks, nekā tuvāko konkurentu piedāvātā cena . “Latvijas tilti” pieredze šādu objektu celtniecībā, ražošanas bāze, augstie kvalitātes standarti un jaunāko tehnoloģiju izmantošana, ļauj mums objektīvi būt par Baltijas valstu tirgus līderi hidrotehnisko objektu celtniecībā,” norāda uzņēmuma prokūrists Aleksandrs Milovs.
AS “Latvijas tilti” jau līdz šim ir realizējusi vairākus nozīmīgus projektus Klaipēdas ostā.
Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas un Lietuvas korupcijas apkarošanas dienesti īstenoja operāciju, kurā aizdomās par kukuļošanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu aizturēja astoņas personas. Divas personas aizturētas Lietuvā, bet sešas – Latvijā.
AS “Latvijas tilti” valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram. Tiek pieļauts, ka dotais kukulis pārsniedz 9500 eiro.
“Genādijs Kamkalovs, pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu”, teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā.
Foto: Latvijas tilti
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk