• Tweet

Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā atklājas dramatiski fakti – puse tā saukto točku darbojas jau vismaz desmit gadus un piektā daļa no nelegālajiem darboņiem lielās ar savām zināšanām, kā izvairīties no soda.

Lai gan nav iespējams precīzi noteikt kontrabandas apjomu un dažādos pētījumos iegūti atšķirīgi rezultāti, LDDK diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – akcīzes preču nelegālais tirgus pieaug ar katru gadu.

«Pēc mūsu aprēķiniem, cigarešu kontrabandas dēļ valsts gadā zaudē aptuveni 80 miljonus latu,» atzina British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja Marita Jansone. Pēc viņas teiktā, no kontrabandas cieš ne tikai valsts budžets, bet arī godīgie ražotāji. Nelegālo cigarešu straujā izplatība bija viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumam nācās slēgt ražotni, kas Rīgā darbojās kopš 1887. gada, sākotnēji kā Maikapara tabakas fabrika, vēlāk kā Rīgas tabakas fabrika. «Tā pārdzīvoja cara laikus, karus, Padomju Savienību, bet nespēja turēties pretī kontrabandas radītajām sekām,» sacīja M. Jansone. Viņasprāt, tabakas izstrādājumu kontrabandas problēma ir īpaši saasinājusies, nepārdomāti paaugstinot akcīzes nodokli šiem izstrādājumiem.

Arī alkohola nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi strauju akcīzes nodokļa kāpumu. Pēc a/s Latvijas balzams zīmolu vadītāja Valtera Kažes teiktā, kopš 2008. gada akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam pieaugusi par 48%, taču nodokļa ieņēmumi absolūtā apmērā ir samazinājušies.

Točkas darbojas netraucēti

Par nelegālā alkohola dramatisko izplatību Latvijā liecina arī Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas pētījums sadarbībā ar kolēģiem no Rietumeiropas. Atšķirībā no tradicionāliem pētījumiem, kuros lielākoties tiek izzināta iedzīvotāju attieksme, šajā pētījumā tika apzināti arī tie, kuri darbojas likuma otrā pusē, proti, nelegālā alkohola ražotāji, tirgotāji un lietotāji. Pētījums liecina, ka 59% aptaujāto vismaz reizi mēnesī iegādājas nelegālu alkoholu, 52% to dara jau desmit gadus. Vienas točkas vidējais apgrozījums, pēc šā pētījuma datiem, ir aptuveni 95 litri degvīna un 28 litri spirta uzlējumu. 80% no nelegālā alkohola tirgotājiem atzīst, ka to dara savās mājās, un 58% atklāja, ka ar rūpalu nodarbojas jau vismaz desmit gadus. Aptuveni 16% atzina, ka kontrabandas preci ieved no ārzemēm un ir vienojušies ar robežsardzi un policiju par šķēršļu nelikšanu.

Vaino ekonomiku

Par galveno iemeslu tik plašai kontrabandai diskusijas dalībnieki lielākoties minēja ekonomisko situāciju un valdības nepārdomāto nodokļu paaugstināšanu. LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne atklāja, ka arī LDDK veiktajā aptaujā 66% iedzīvotāju kontrabandas straujā apjoma pieaugumā vaino valdību un tās īstenoto nodokļu politiku, kas piespiež daļu cilvēkus pirkt preces pelēkajā zonā un daļu nodarboties ar kontrabandu, lai izdzīvotu.

«Tāds ir tirgus likums – ja ir pieprasījums pēc lētākas produkcijas, tad rodas šāds piedāvājums. Kontrabandas apjomu ietekmē ekonomiskā situācija. Tai pasliktinoties, daļa iedzīvotāju meklē iespēju nopirkt preces lētāk, savukārt citi kontrabandas preces izmanto ienākumu gūšanai. Krievijas un Baltkrievijas tuvums vairo kontrabandas preču ievešanas risku,» savu bezspēcību izskaidroja VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Edijs Ceipe. Tāpat arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis par galveno kontrabandas iemeslu uzskata pārāk augsto akcīzes nodokli, nevis to, ko dara vai nedara policija. «Viena litra spirta alkohola izmaksas ir aptuveni 50 santīmu, točkā tas varētu maksāt aptuveni 2,50 latu. Taču akcīzes nodoklis par 1 litru spirta ir 9 lati. Ja cenas atšķirīgas, jāšaubās, vai nodokļu politika ir adekvāta. Policija būtībā cīnās ar sekām,» sacīja G. Gudermanis.

LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone uzskata, ka atbildība par kontrabandas pieaugumu ir jāuzņemas arī Finanšu ministrijai, jo, lemjot par nodokļu pieaugumu, kas neizbēgami sadārdzina arī galīgo cenu, vajadzēja apzināties sekas un jau laikus stiprināt to iestāžu kapacitāti, kurām būs jācīnās ar šīm sekām. «Diemžēl šīs iestādes nevis tika stiprinātas, bet gan vājinātas,» sacīja I. Olafsone.

Plāno ierobežojumus un sodus

LDDK diskusijā izskanēja vairāki priekšlikumi. Ja šobrīd Latvijā bez bažām un papildu nodokļu un nodevu nomaksas drīkst ievest 2 paciņas cigarešu dienā, tad nākotnē norma varētu tikt samazināta līdz vienai paciņai reizi nedēļā.

Iespējams, nākotnē kontrabandistiem un točku turētājiem tiks piemēroti lielāki sodi, jo tas būtu populāri. Kā noskaidroja Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas pētījums, trešdaļa aptaujāto uzskata, ka esošie sodi ir par maziem, un piektā daļa zina, kā no sodiem izvairīties,

Tomēr I. Olafsone teic, ka krīzes laikā sodu sistēmas maiņai ir jābūt ļoti pārdomātai: «Nedomāju, ka kāds gribētu redzēt piektdaļu Latvijas iedzīvotājus kā kriminālnoziedzniekus. Jārēķinās, ka daļa ar kontrabandu tiešām nodarbojas apstākļu spiesti. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, viņi atsāktu cienījamu darbu, bet, ja viņus tagad sauks pie kriminālatbildības, tad kurš gribēs pieņemt darbā personu ar kriminālu pagātni?» sacīja I. Olafsone.

Avots: nra.lv