Konkursā meklēs nākamo Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju
Ceturtdien, 5. oktobrī, Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Pretendenti var iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 3. novembrim.
Prasības pretendentiem ir nevainojama reputācija, atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmajā daļā un Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, atbilstība likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās, vismaz triju gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem (lūdzam norādīt CV pie attiecīgā amata vadīto darbinieku skaitu), zināšanas un izpratne par Valsts ieņēmumu dienesta darbības jomām, izpratne par IT projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu, angļu valodas zināšanas C1 līmenī, labas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās.
Pretendentu atlase notiks trīs kārtās.
Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. VID ģenerāldirektoru amatā ieceļ finanšu ministrs.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk