Komercbanku asociācijas vadībā Bičevski nomaina Liepiņa

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), turpinot vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu, gaidāma arī vadības maiņa – pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un viņu nomainīs Sanda Liepiņa, kuru šajā amatā piektdien, 4. novembrī apstiprināja LKA padome. Liepiņa LKA prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.
“Asociācijas padomes vārdā pateicos Mārtiņam par asociācijas vadīšanu pēdējos gados. Cilvēku uzticēšanās bankām pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies, skaidrāk iezīmējusies arī banku svarīgā loma Latvijas ekonomikā. Bankas ne vien kreditē vairāk un attīsta ekonomiku, bet valsts budžetā ik gadu nodokļos iemaksā ap 200 miljoniem eiro. Apmēram puse no šiem ieņēmumiem, pateicoties modernai finanšu infrastruktūrai, tiek gūta, eksportējot banku pakalpojumus, un šī segmenta spēja sekmīgi adaptēt vispāratzītus finanšu tirgus standartus – ne tikai vietējos, bet arī labāko starptautisko praksi – ir nākamais lielais asociācijas uzdevums. Es ļoti priecājos, ka, turpinot šo ceļu, asociācijas komandai pievienojusies Sanda. Viņas pieredze valsts sektorā un starptautiskajā mērogā ir svarīga, lai Latvijas bankas uzlabotu savu reputāciju, veiksmīgāk konkurētu ar citām Eiropas valstīm un sniegtu Latvijai to, ko no bankām sagaida – labklājību, drošību un izaugsmi,” teic Guntis Beļavskis, LKA padomes priekšsēdētājs, bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.
Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā, profesionālā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
“Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būtu aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem. Tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju uzsākt jaunu ciklu nozares tālākās attīstības vīzijas un stratēģijas izstrādē un ieviešanā ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm,” stāsta S. Liepiņa.
M. Bičevskis ir LKA prezidents kopš 2011. gada 16. maija un vadīs organizāciju līdz 2016. gada 17. novembrim: “Esmu nostrādājis LKA vadītāja amatā teju divus termiņus, kas ir divreiz trīs gadi. Nākamā gada martā beigtos manas pilnvaras, un uz trešo termiņu kandidēt neesmu plānojis, esmu gatavs jauniem profesionālās dzīves izaicinājumiem. LKA vadītāja amatu atstāju ar virkni paveiktu darbu. Pirmkārt, ir sperti pirmie un iezīmēti nākamie soļi banku nozares pašregulācijas virzienā – LKA biedru sapulcē apstiprināta Banku sociālā harta, izmaiņas statūtos un turpmākas pašregulācijas virziens. Otrkārt, ir iekustējušās maksātnespējas sistēmas pārmaiņas, lai uzlabotu tiesisko un biznesa vidi Latvijā. Treškārt, bankas ir nopietni mainījušas attieksmi pret atbilstības un naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, izvirzot tos pirmajā plānā. Īpašs gandarījums man ir par Latvijā izveidoto kredītbiroju regulējumu un sistēmu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošinājuši Latvijas pakāpšanos Pasaules Bankas Doing Business 2017 novērtējumā,” tā M. Bičevskis.
LKA biedru sapulce 2016. gada 16. jūnijā apstiprināja asociācijas pārmaiņu stratēģiju, kas ietver strukturālas un saturiskas izmaiņas, lai nodrošinātu dinamiskāku iekšējo un ārējo dialogu. Tika paplašināta LKA padome un valde, izveidots jauns stratēģiskās vadības formāts banku augstākās vadības līdzdalībai asociācijas darbā. Tāpat statūtos iekļauti jauni pienākumi asociācijas biedriem, lai veicinātu augstus nozares ētikas un atbilstības standartus, un apstiprinātas nozares labās prakses vadlīnijas Banku sociālā harta. Nozare plāno turpmāk izstrādāt detalizētu pašregulācijas mehānismu.
Foto: LKA
Vēl par tēmu:
Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk