• Tweet

Vakar, 16. decembrī, Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku vērtības lejupslīdi. Nepilnas dienas laikā Krievijas rubļa vērtība samazinājās līdz 100 rubļiem par eiro un 77 rubļiem par dolāru.

Kamēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs rubļa straujo kritumu skaidro ar emocijām un spekulatīvu noskaņojumu tirgū un Krievijas uzņēmumi draud nonākt kredītu krīzē, atklāts paliek jautājums, ko rubļa kritums nozīmē Latvijai?

Kā šorīt LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, Krievijas rubļa sabrukums atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas eksportu uz Krieviju un sekas var būt daudz smagākas kā Krievijas noteiktās sankcijas.

„Tā ietekme varētu būt tāda, ka mums mazliet budžeta ieņēmumi varētu būt mazāki nekā plānots. Ar “mazliet” es domāju dažus desmitus miljonus [eiro], kas neradītu ļoti būtisku papildu deficītu. Tomēr jāapzinās, ka mēs mazliet esam sadalījuši naudiņu, kuras varbūt nākamgad ieņēmumos nebūs,” norāda Strazds.

Vienlaikus ietekme uz Latvijas tranzīta sektoru netiek prognozēta tik nopietna un ņemot vērā faktu, ka Latvijā lielākoties apkalpo Krievijas eksportu, atsevišķiem kravu veidiem tā var būt pat pozitīva, skaidro Strazds.

Notiekošo Krievijas ekonomikā Strazds skaidro ar “uzticības krīzi rublim”, taču atgādinot 1998.gada finanšu krīzi, kuras laikā rublis zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru, Latvijas Bankas ekonomists norāda, ka pašreizējais rubļa kurss nav zemākais iespējamais.

Lai gan kopumā Strazds nākamā gada valsts budžetu vērtē kā stabilu, saprotams, ka rubļa kritums sniegs kārtējo triecienu Latvijas ražotājiem. Ņemot vērā to, ka daļa Krievijas patērētāji vairs nevarēs atļauties importēt, daļai preču ražotājiem gaidāmi ievērojami zaudējumi.