• Tweet

Šobrīd pastāvošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzības modelis ir atbilstošākais, lai nodrošinātu iespējami lielāku biroja neatkarību.

KNAB uzsver, ka premjera Māra Kučinska (ZZS) rosinātais jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iespējamo pārraudzības maiņu ticis diskutēts jau ilglaicīgi, tai skaitā, ņemot vērā starptautisko organizāciju GRECO un OECD rekomendācijas par KNAB neatkarības stiprināšanu, un diskusiju rezultātā secināts, ka šobrīd pastāvošais pārraudzības modelis ir atbilstošākais, lai nodrošinātu iespējami lielāku KNAB neatkarību.

Tiek paskaidrots, ka ideja par ģenerālprokurora pārraudzību arī ir tikusi vērtēta, tai skaitā, izstrādājot pēdējos grozījumus KNAB likumā, un secināts, ka tā nav iespējama, jo KNAB kompetencē bez apkarošanas funkcijām (izmeklēšanas un operatīvās darbības), kuras šobrīd jau uzrauga prokuratūra, ir arī korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkcijas.

“Šo funkciju nodošana prokuratūras pārraudzībā nebūtu lietderīga, jo paplašinātu prokuratūras kompetenci ar tai netipiskām funkcijām. Šobrīd korupcijas novēršanas un politisko partiju finansēšanas kontroles funkciju ietvaros pieņemto lēmumu (administratīvo aktu un lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās) tiesiskuma pārbaudes veic tiesa. Tātad šajās jomās jau ir nodrošināta neatkarīga un objektīva ārēja uzraudzība,” norāda dienests.

Ievērojot minēto, informējam, ka starptautiskās organizācijas ir informētas par šobrīd ar normatīvajiem aktiem noteikto KNAB priekšnieka atlases kārtību un ir atzinušas to par atbilstošu šo organizāciju rekomendācijām.

Savukārt jautājums par KNAB priekšnieka atlases kārtības iespējamo maiņu, paredzot, ka KNAB priekšnieka amatam pretendentu varētu nominēt ģenerālprokurors, ir politiskās izšķiršanās jautājums.

Jau ziņots, ka premjers Māris Kučinskis rosināja sākt diskusijas par KNAB pārraudzības mehānismu.

Foto: KNAB