10/02/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Ēdināšanas uzņēmums Lido atguvis spēju pelnīt tik daudz, lai uzņēmuma saimnieks Gunārs Ķirsons varētu atdot parādus DNB bankai (DNB).

Pagaidām Lido ir vienīgais zināmais uzņēmums Latvijā, kas spējis pabeigt Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP). Tā saucas viens no Latvijā iespējamajiem veidiem, kā maksātnespējīgs uzņēmums var vienoties ar kreditoriem par tādu parādu atdošanas kārtību, kādu parādnieks spēj izpildīt un kādai arī kreditori piekrīt. Juristiem ir piņķerīgs pamatojums, kāpēc process saucas par ārpustiesas procesu, kaut gan arī šajā gadījumā parādnieka un kreditoru attiecības atrodas tiesas uzraudzībā, lai nepieļautu to, ka parādnieks izmanto procesuālo darbību laiku savu īpašumu slēpšanai. Aizdevēju neuzticība šādai uzraudzībai liek viņiem meklēt veidus, kā nodrošināt parādu piedzīšanu. G. Ķirsona gadījumā bija tā, ka drīz pēc Lido ĀTAP pasludināšanas viņš pieprasīja tiesai atzīt arī viņa personisko maksātnespēju. Tādā veidā viņš sargāja savu māju u.c. īpašumus no tā, ka Lido kreditori paņem no viņa to, ko nespēj paņemt no Lido. Par sākumu šīm cīņām starp uzņēmēju un viņa kreditoriem Neatkarīgā informēja 2010. gada 24. septembrī un 2. novembrī. Tālāk sekoja šādiem gadījumiem raksturīgs parādnieka solījums nodibināt jaunu uzņēmumu, konkrētajā gadījumā kafejnīcu ķēdi. Tomēr īstenība izrādījās pavisam neparasta. G. Ķirsons un DNB apmēram pirms gada izlīguši un sākuši kopā meklēt iespējas parādu segšanai. Šā gada 23. janvārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeidza Lido ĀTAP, un tagad G. Ķirsons sola steigties uz Ogres rajona tiesu, lai atsauktu savu personisko maksātnespēju.

Vakar G. Ķirsons dalījās maksātspējas atgūšanas pieredzē, kuras patiesumu turpat apstiprināja kreditori. Lielākā kreditora vārdā uzstājās DNB viceprezidents Jānis Teteris, bet pārējos kreditorus pārstāvēja valsts SIA Latvijas Garantiju aģentūra direktors Ivars Golsts.

G. Ķirsons uzņēmās publiski atzīt, ka Lido un savas personiskās problēmas ir radījis viņš pats ar pievēršanos biznesa nozarēm ārpus ēdināšanas, kā arī ar savu vienpersonisko vadības stilu. Kļūdu sērijā G. Ķirsons tagad liek arī ĀTAP uzsākšanu, «jo tur pelna tikai juristi». Kad G. Ķirsons to sapratis, viņš devies uz DNB un vienojies, ka parādnieks un kreditors kopā sāks jaunu un skaistu dzīvi. Tajā ietilpusi ne vien jaunu Lido vadītāju pieņemšana, bet arī solījums, ka īpašnieks vairs nejauksies pārvaldnieku darbā. Turklāt «tagad man jāvēršas pie bankas, lai saskaņotu katru lēmumu. Nevaru vairs darīt tā, kā biju pieradis,» klāstīja G. Ķirsons.

Viens pats Lido ar savām astoņām ēdināšanas vietām un kulinārijas cehu līdz izputēšanai droši vien nebūtu nonācis, bet ēdināšanā nopelnīto naudu G. Ķirsons ieguldīja viesu mājā pie Gaiziņkalna un māju konstrukciju ražotnē. Abi projekti izrādījās finansiāli neveiksmīgi. 2010. gada publikācijās Neatkarīgajai nācās atzīmēt tādu Latvijā neparastu faktu, ka G. Ķirsonam nācies darbiniekiem algas vietā izsniegt savas parādzīmes. Cik saprotams, šos parādus Ģ. Ķirsons sedzis ar Garantiju aģentūras dotu naudu. Tagadējais plāns paredz, ka Garantiju aģentūras aizdevums un visa garantētā summa tiks dzēsta piecos gados. Visu tagadējo parādu Lido apņēmies segt astoņos gados.

Uzņēmuma atveseļošanā ietilpusi viesu mājas pārdošana, bet par māju konstrukciju uzņēmumu, kas finansiālu grūtību dēļ ir piedzīvojis dažādas pārsaukšanas un pārvietošanas, G. Ķirsons runāja daudz izvairīgāk. Viņš atzina, ka sākotnējie plāni ar ekoloģiskās mājas zīmolu pārdot dārgu produktu neatbilst pašreizējai situācijai.

Krīze vai tomēr kļūdaina vadīšana izjaukusi plānu darboties Kazahstānā, toties Lido Igaunijā (Tallinā), pēc G. Ķirsona teiktā, zeļ un plaukst. Galvenais tomēr ir tas, ka Lido nostiprina savas pozīcijas tepat Latvijā, t.i., Rīgā. Tas bijis galvenais arguments bankas pārliecināšanā, ka Lido spēs izpildīt savas kredītsaistības tagad aprakstītajā veidā.

Pērnais gads devis apgrozījuma pieaugumu par 14% un cerības uz vēl +25% šogad. G. Ķirsons apņēmās garantēt, ka to nodrošinās apmeklētāju daudzuma palielināšanās, nevis ēdienu cenu celšana un kvalitātes pasliktināšana. «Kompotu ar ūdeni nešķaidīsim,» viņš apgalvoja.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

690 skatījumi




Video

KEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos

01/09/2026

Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas

27/08/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...

Lasīt tālāk
Video

Vai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?

27/08/2026

Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...

Lasīt tālāk
Video

MI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi

27/08/2026

Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....

Lasīt tālāk
Video

Mazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva

26/08/2026

Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti

26/08/2026

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...

Lasīt tālāk
Video

Elektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida

26/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...

Lasīt tālāk
Video

CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.

20/08/2026

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...

Lasīt tālāk
Video

Šī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu

19/08/2026

2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...

Lasīt tālāk
Video

TM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā

19/08/2026

Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...

Lasīt tālāk