• Tweet

Skolu prasība vecākiem iegādāties mācību līdzekļus ir nevēlama prakse, piekrīt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Lai šo situāciju izskaustu, ministrija ierosina vairākus risinājumus (mācību līdzekļu digitalizācija, vaučeru sistēmas ieviešana, normatīvā skaidrība), tomēr vienlaikus atzīst – par šo jautājumu vajadzēja domāt krietni agrāk.

Līdz ar to arī gaidāmajā mācību gadā nekas nemainīsies – mācību līdzekļu iegādei vecākiem nāksies šķirties no ievērojamiem naudas līdzekļiem, ja vien viņi nesekos tiesībsarga Jura Jansona aicinājumam vecākiem lūgt mācību iestādei mainīt tās faktisko rīcību un pēc tam, ja situācija nemainās, vērsties tiesā.

«Mācību process Latvijā tiek nodrošināts bez maksas, tomēr ir izveidojusies prakse, ka skolas lūdz vai pieprasa mācību procesa nodrošināšanai mācību līdzekļus pirkt vecākiem. Šai situācijai ir vairāki cēloņi, pirmkārt, nav skaidri pateikts, ko nozīmē termins «bezmaksas izglītība», un to katrs var interpretēt citādi. Otrkārt, 2009. un 2010. gadā būtiski kritās mērķdotāciju apjoms, ko valsts piešķīra mācību materiālu iegādei,» norāda R. Ķīlis. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies īstenot vairākas aktivitātes, kas atvieglotu šobrīd vecākiem uzkrauto nastu. «Vispirms ir jāpanāk normatīvā skaidrība, proti, līdz šā gada beigām ir plānots precīzi formulēt noteikumos, kas ir mācību līdzekļi (mācību literatūra, uzskates materiāli un iekārtas), kā arī skaidri definēt, ko nozīmē bezmaksas izglītība,» teic izglītības ministrs. Otrkārt, IZM mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta cer saņemt par 250 000 latu lielāku finansējumu (šī vēlme budžeta grozījumos ir pieteikta), tādējādi finansējums mācību materiālu iegādei uz vienu skolēnu būs trīs lati. «Normatīvie akti nosaka, ka šai summai jābūt septiņi lati, tāpēc turpmākajos gados esam apņēmušies vēl palielināt mērķdotāciju,» uzsver R. Ķīlis. Treškārt, ministrija vēlas mācību grāmatas un burtnīcas digitalizēt un nodrošināt to bezmaksas lietojumu. «Pašlaik ir noslēdzies Valsts izglītības attīstības aģentūras konkurss par digitālo materiālu idejām un gataviem prototipiem. Saņemti vairāk nekā 200 pieteikumi. Tagad jāizvēlas kvalitatīvākie piedāvājumi un jāīsteno mācību procesā,» akcentē ministrs.

R. Ķīlis gan uzskata, ka vecāku rūpēm par mācību līdzekļu iegādi punkts tiktu pielikts līdz ar galvojuma jeb vaučeru sistēmas ieviešanu (plānots to īstenot līdz 2014. gada 1. septembrim). «Tad visi līdzekļi (skolotāju algas, mācību iestādes uzturēšanas izmaksas, mācību līdzekļi, finansējums ārpusstundu aktivitātēm, interešu izglītībai) tiktu apvienoti vienotā summā, kura sekotu skolēnam, un vecākiem vairs neko papildus nevajadzētu maksāt. Tagad, piemēram, pedagogu algas tiek saņemtas no viena kanāla, nauda skolas uzturēšanai no cita kanāla, tas rada virkni neoptimālu lēmumu un telpu daudziem nevajadzīgiem izdevumiem,» uzskata R. Ķīlis.

Tāpat IZM rosina skolām, konsultējoties ar vecākiem, izskatīt alternatīvas, ko citas skolas jau īsteno, piemēram, sakārtot skolu bibliotēku grāmatu fondu, kur grāmatas tiek nodotas no vienas klases otrai, optimāli pieņemt lēmumus par darba burtnīcu izmantošanu stundās.

Avots: nra.lv /Līga Nestere