Kauja par Rīgu sākusies
Mulsinoša polemika raisījusies starp partijas Vienotība līderi, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Saskaņas centra (SC) redzamāko figūru Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
Apmainījušies ar pieklājības frāzēm par to, kura no partijām ir Latvijas valstij kaitīgāka, abi politiķi nekautrējās publiski mazgāt arī viens otra partijas netīro veļu. N. Ušakovs Vienotību vaino gan negodīgā amatu sadalē Saeimā, gan Krājbankas bankrotā, līdzekļu tērēšanā airBaltic galma konsultantiem, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas atdošanā par santīmiem. Nepaliekot parādā, V. Dombrovskis paziņoja, ka SC nodarbojas ar priekšvēlēšanu demagoģiju un atbalsta klaji pretvalstiskus lēmumus. Kreisā flanga līderis atbildes vietā vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot pārbaudīt Vienotības politiķa, iespējamā Rīgas mēra kandidāta Pētera Viņķeļa rīcībā esošo informāciju par korupciju un otkatiem Rīgas publiskajos iepirkumos. Iespējams, bez tiešas saistības ar politisko izskaidrošanos, taču sakritības pēc tieši šajās dienās KNAB pēkšņi veica kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas kabinetā, liekot politiskajos kuluāros uzvirmot sen izteiktām aizdomām par KNAB draudzīgajām attiecībām ar Vienotību.
Vairojusies neiecietība
To, ka abu partiju starpā ir sācies priekšvēlēšanu kautiņš, nenoliedz arī Saeimas prezidija loceklis, SC deputāts Andrejs Klementjevs. Lietojot sporta terminoloģiju, viņš uzskata, ka Vienotība ir atradusi spēcīgāko sparinga partneri un iemēģina savus spēkus pirms izšķirošās cīņas. Tiesa, politiķis neslēpj, ka, esot tik augstām likmēm kā Rīgas mēra krēsls, kaujā tiek izmantoti visi atļautie un arī neatļautie paņēmieni, kas neatstāj cerības uz godīgu spēli.
Arī Vienotības koalīcijas partneres, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka abu partiju starpā sākusies priekšvēlēšanu saspēle, ar mērķi iztaustīt vienai otras vājās vietas. Savukārt Vienotības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs retoriski norāda: «Kā šādā situācijā savstarpējās attiecības var risināt civilizēti, ja Saskaņas centrs savā darbībā izmanto čekas metodes? Viņu saistība ar ārvalstu finansējumu nupat jau vairs nav noslēpjama, savukārt rīcība divvalodības referenduma jautājumā – klaji pretvalstiska.»
Vēlētājiem nepatiks
Vēl atklātāks savos spriedumos ir Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. «Nils Ušakovs var rīkot pilsētas svētkus un dekorēt ielas, taču tie visi ir lēti gājieni. Es viņu cienu kā žurnālistu un veiklu runātāju, taču kā politiķis viņš ir pieļāvis daudz kļūdu. Diemžēl vislielākā no tām bija Nila Ušakova dalība divvalodības referendumā, kas palielināja mūsu kurnēšanu un radīja lielu neiecietību.»
Tikmēr SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ar nožēlu secina: publiska kasīšanās nav veiksmīgākais priekšvēlēšanu cīņas paņēmiens. «Vēlētājiem nepatīk tie, kuri meklē kariņu, bet gan politiķi, kuri pilda solīto. Protams, politikā bez savstarpējās izskaidrošanās ir grūti iztikt, taču publisks konflikts nenāks par labu nedz Vienotībai, nedz Saskaņas centram,» atzīst deputāts.
Ir iespējas izkonkurēt
Gan Vienotība, gan SC šobrīd ir reitingu līderi, un netiek slēpts, ka tieši Rīgā abu partiju starpā gaidāma visasākā cīņa. SC galvenais trumpis galvaspilsētā ir N. Ušakovs, kurš iemantojis milzīgu vēlētāju atbalstu. Tikmēr Vienotībai pagaidām nav līdzvērtīga spēlētāja, ko pretnostatīt. Tāpat Vienotība joprojām nav tikusi skaidrībā ar saviem partneriem – Reformu partiju, kas, neapmierināta ar mazo piedāvāto vietu skaitu, pagaidām nav sniegusi piekrišanu vienota saraksta izveidei startam Rīgas domes vēlēšanās. Kuluāros baumo, ka labējās partijas, nespēdamas savās rindās atrast N. Ušakovam līdzvērtīgu kandidatūru, varētu mēģināt vēlētāju simpātijas iekarot ar pretstatiem, t.i., tā kā N. Ušakovs ir gados jauns, tad viņam pretī tikšot likti pieredzējuši politiķi, savukārt, tā kā N. Ušakovs ir vīrietis, pretī jānostata sieviete.
Par vienu no šādiem pretstatiem varētu kļūt Nacionālās apvienības nosauktā tieslietu ministra padomniece Baiba Broka. Lai gan viņa plašākai publikai nav pazīstama, R. Dzintars neuzskata, ka tas būtu milzīgs trūkums: «Visi Nacionālās apvienības līderi kā jauns parlamentārais spēks ir gājuši tam cauri. Mēs visi pavisam nesen bijām nepazīstami, taču spējām izkarot vietu zem saules. Tāpēc ticam, ka Rīgas mēra amata kandidāts var būt nepazīstama politiskā figūra, kam priekšvēlēšanu debatēs ir visas iespējas izkonkurēt ikvienu citu kandidātu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk