Kauja par Rīgu sākusies
Mulsinoša polemika raisījusies starp partijas Vienotība līderi, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Saskaņas centra (SC) redzamāko figūru Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
Apmainījušies ar pieklājības frāzēm par to, kura no partijām ir Latvijas valstij kaitīgāka, abi politiķi nekautrējās publiski mazgāt arī viens otra partijas netīro veļu. N. Ušakovs Vienotību vaino gan negodīgā amatu sadalē Saeimā, gan Krājbankas bankrotā, līdzekļu tērēšanā airBaltic galma konsultantiem, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas atdošanā par santīmiem. Nepaliekot parādā, V. Dombrovskis paziņoja, ka SC nodarbojas ar priekšvēlēšanu demagoģiju un atbalsta klaji pretvalstiskus lēmumus. Kreisā flanga līderis atbildes vietā vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot pārbaudīt Vienotības politiķa, iespējamā Rīgas mēra kandidāta Pētera Viņķeļa rīcībā esošo informāciju par korupciju un otkatiem Rīgas publiskajos iepirkumos. Iespējams, bez tiešas saistības ar politisko izskaidrošanos, taču sakritības pēc tieši šajās dienās KNAB pēkšņi veica kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas kabinetā, liekot politiskajos kuluāros uzvirmot sen izteiktām aizdomām par KNAB draudzīgajām attiecībām ar Vienotību.
Vairojusies neiecietība
To, ka abu partiju starpā ir sācies priekšvēlēšanu kautiņš, nenoliedz arī Saeimas prezidija loceklis, SC deputāts Andrejs Klementjevs. Lietojot sporta terminoloģiju, viņš uzskata, ka Vienotība ir atradusi spēcīgāko sparinga partneri un iemēģina savus spēkus pirms izšķirošās cīņas. Tiesa, politiķis neslēpj, ka, esot tik augstām likmēm kā Rīgas mēra krēsls, kaujā tiek izmantoti visi atļautie un arī neatļautie paņēmieni, kas neatstāj cerības uz godīgu spēli.
Arī Vienotības koalīcijas partneres, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka abu partiju starpā sākusies priekšvēlēšanu saspēle, ar mērķi iztaustīt vienai otras vājās vietas. Savukārt Vienotības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs retoriski norāda: «Kā šādā situācijā savstarpējās attiecības var risināt civilizēti, ja Saskaņas centrs savā darbībā izmanto čekas metodes? Viņu saistība ar ārvalstu finansējumu nupat jau vairs nav noslēpjama, savukārt rīcība divvalodības referenduma jautājumā – klaji pretvalstiska.»
Vēlētājiem nepatiks
Vēl atklātāks savos spriedumos ir Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. «Nils Ušakovs var rīkot pilsētas svētkus un dekorēt ielas, taču tie visi ir lēti gājieni. Es viņu cienu kā žurnālistu un veiklu runātāju, taču kā politiķis viņš ir pieļāvis daudz kļūdu. Diemžēl vislielākā no tām bija Nila Ušakova dalība divvalodības referendumā, kas palielināja mūsu kurnēšanu un radīja lielu neiecietību.»
Tikmēr SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ar nožēlu secina: publiska kasīšanās nav veiksmīgākais priekšvēlēšanu cīņas paņēmiens. «Vēlētājiem nepatīk tie, kuri meklē kariņu, bet gan politiķi, kuri pilda solīto. Protams, politikā bez savstarpējās izskaidrošanās ir grūti iztikt, taču publisks konflikts nenāks par labu nedz Vienotībai, nedz Saskaņas centram,» atzīst deputāts.
Ir iespējas izkonkurēt
Gan Vienotība, gan SC šobrīd ir reitingu līderi, un netiek slēpts, ka tieši Rīgā abu partiju starpā gaidāma visasākā cīņa. SC galvenais trumpis galvaspilsētā ir N. Ušakovs, kurš iemantojis milzīgu vēlētāju atbalstu. Tikmēr Vienotībai pagaidām nav līdzvērtīga spēlētāja, ko pretnostatīt. Tāpat Vienotība joprojām nav tikusi skaidrībā ar saviem partneriem – Reformu partiju, kas, neapmierināta ar mazo piedāvāto vietu skaitu, pagaidām nav sniegusi piekrišanu vienota saraksta izveidei startam Rīgas domes vēlēšanās. Kuluāros baumo, ka labējās partijas, nespēdamas savās rindās atrast N. Ušakovam līdzvērtīgu kandidatūru, varētu mēģināt vēlētāju simpātijas iekarot ar pretstatiem, t.i., tā kā N. Ušakovs ir gados jauns, tad viņam pretī tikšot likti pieredzējuši politiķi, savukārt, tā kā N. Ušakovs ir vīrietis, pretī jānostata sieviete.
Par vienu no šādiem pretstatiem varētu kļūt Nacionālās apvienības nosauktā tieslietu ministra padomniece Baiba Broka. Lai gan viņa plašākai publikai nav pazīstama, R. Dzintars neuzskata, ka tas būtu milzīgs trūkums: «Visi Nacionālās apvienības līderi kā jauns parlamentārais spēks ir gājuši tam cauri. Mēs visi pavisam nesen bijām nepazīstami, taču spējām izkarot vietu zem saules. Tāpēc ticam, ka Rīgas mēra amata kandidāts var būt nepazīstama politiskā figūra, kam priekšvēlēšanu debatēs ir visas iespējas izkonkurēt ikvienu citu kandidātu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk