Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ

Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz laukiem, liecina Luminor bankas martā veiktā iedzīvotāju aptauja*. Kopējā iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli salīdzinājumā ar pērno gadu ir kritusies. Tāpat ievērojams iemesls mājokļa maiņai ir pāreja uz energoefektīvāku mitekli, norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Ja tuvākajā nākotnē būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viens no galvenajiem iemesliem to darīt būtu vēlme pēc energoefektīvāka mājokļa, kas ļauj samazināt ikdienas maksājumus, apgalvo gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%). Šis iemesls ir īpaši svarīgs gados vecākiem cilvēkiem, vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem. Energoefektīvam mājoklim ir daudz priekšrocību – tās patērē mazāk enerģijas, samazinot ikmēneša rēķinus, kalpo ilgāk un draudzīgāk apkārtējai videi, kā arī īpašuma vērtība tirgū, visticamāk, būs augstāka. Savukārt vēlmi mainīt vidi un pārvākties uz citu apkaimi vai reģionu izceļ katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs.
Vienlīdz nozīmīgi iemesli dzīvesvietas maiņai ir darba vietas maiņa un nepieciešamība pēc lielāka mājokļa, piemēram, ģimenes pieauguma dēļ. Īpaši izteikta vēlme pēc lielāka mājokļa ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur šo izvēli atzīmēja 41% iedzīvotāju.
Luminor bankas eksperti novērojuši, ka jaunās ģimenes biežāk izvēlas plašākus mājokļus. Piemēram, ģimenes ar bērniem, kur vidējie mājsaimniecības ienākumi ir 2500 eiro, visbiežāk izvēlas privātmājas. Tomēr arī privātmāju vidējā platība samazinās – pēdējo gadu laikā privātmāju platība samazinājusies par apmēram 13 m2 jeb par vienu istabu mazāk.
Turpretim tikai 13% no visiem respondentiem atzīmē, ka plānotu mainīt dzīvesvietu, jo nepatīk apkaime vai kaimiņi, un gadījumā, ja mājoklis kļūtu ģimenei par lielu, piemēram, kad bērni pārvācas uz savu dzīvesvietu.
Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 26% iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu mājokli, bet 46% ir drīzāk apmierināti, salīdzinājumā ar Luminor veikto aptauju 2024. gadā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju skaits ir krities. Tas varētu liecināt par pieaugošām prasībām pret mājokļa kvalitāti, mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai citiem faktoriem, piemēram, energoresursu sadārdzinājumu. Neskatoties uz to, kopējā apmierinātība ir salīdzinoši augsta, jo lielākā daļa iedzīvotāju joprojām jūtas drīzāk vai pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu.
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk