Katrs ceturtais iedzīvotājs iesaistījies brīvpratīgo darbā
Pērn brīvprātīgā darba pienesums Latvijas tautsaimniecībā veidoja 82,558 miljonus latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījums Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā.
Salīdzinot ar brīvprātīgā darba rādītājiem citās valstīs, Latvijai tie nav paši augstākie. Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13%, ASV no 1–1,3 %, Francijā – 2,66% no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona, Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā – 0,10%, Ungārijā – 0,11% no IKP.
Pētījuma sadaļas Brīvprātīgā darba ieguldījums tautsaimniecībā autors ekonomists Uldis Spuriņš norāda: «Jāņem vērā, ka pētījumos ir lietotas dažādas metodoloģijas un izmantoto datu kvalitāte arī atšķiras, tādēļ savstarpējie salīdzinājumi ir tikai ilustratīvi, un patiesā situācija var atšķirties. Lai šīs nepilnības likvidētu, brīvprātīgā darba uzskaite būtu jāintegrē nacionālo kontu sistēmā vai vismaz tās satelītkontos un novērtējumi būtu jāveic valstu statistikas pārvaldēm.»
Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba pienesumu Latvijas ekonomikai ir devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljonus stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljonu latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljoniem stundu un 11,184 miljonu latu devumu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītības joma ar gandrīz 10 miljonu latu pienesumu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu.
Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu kopumā ir veikuši 25% Latvijas iedzīvotāju, liela daļa no tiem – piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās) – 238 tūkstoši cilvēku. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās – attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā.
Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši: iespēja sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (43% brīvprātīgo tas ir ļoti svarīgi, 45% – drīzāk svarīgi), iespēja kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīvesvietā (34% un 52%), jaunu zināšanu, pieredzes iegūšana (32% un 45%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (29% un 48%), kā arī iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem (27% un 48%). Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu – 81%, ir gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Tikai 5% noteikti nebūtu gatavi to darīt.
Brīvprātīgā darba veikšanā biežāk iesaistās jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un pensijas vecuma iedzīvotāji, 55 gadu vecie un vecāki. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35–54 gadu vecie, privātajā sektorā strādājošie, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk