Katrs ceturtais iedzīvotājs iesaistījies brīvpratīgo darbā
Pērn brīvprātīgā darba pienesums Latvijas tautsaimniecībā veidoja 82,558 miljonus latu, kas ir 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījums Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā.
Salīdzinot ar brīvprātīgā darba rādītājiem citās valstīs, Latvijai tie nav paši augstākie. Nīderlandē brīvprātīgā darba pienesums tautsaimniecībai sastāda 4,13%, ASV no 1–1,3 %, Francijā – 2,66% no IKP. Savukārt uz citu Austrumeiropas valstu fona, Latvijas rādītāji ir samērā augsti. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā – 0,10%, Ungārijā – 0,11% no IKP.
Pētījuma sadaļas Brīvprātīgā darba ieguldījums tautsaimniecībā autors ekonomists Uldis Spuriņš norāda: «Jāņem vērā, ka pētījumos ir lietotas dažādas metodoloģijas un izmantoto datu kvalitāte arī atšķiras, tādēļ savstarpējie salīdzinājumi ir tikai ilustratīvi, un patiesā situācija var atšķirties. Lai šīs nepilnības likvidētu, brīvprātīgā darba uzskaite būtu jāintegrē nacionālo kontu sistēmā vai vismaz tās satelītkontos un novērtējumi būtu jāveic valstu statistikas pārvaldēm.»
Visnozīmīgāko brīvprātīgā darba pienesumu Latvijas ekonomikai ir devusi profesionālo pakalpojumu joma, kurā iedzīvotāji nostrādājuši 6,429 miljonus stundu, sniedzot pienesumu ekonomikai 15,314 miljonu latu vērtībā. Otrajā vietā ir veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe ar 5,216 miljoniem stundu un 11,184 miljonu latu devumu. Pirmo trijnieku noslēdz izglītības joma ar gandrīz 10 miljonu latu pienesumu. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus stundu.
Pēdējā gada laikā brīvprātīgo darbu kopumā ir veikuši 25% Latvijas iedzīvotāju, liela daļa no tiem – piedaloties vides aizsardzības un sakopšanas pasākumos (talkās) – 238 tūkstoši cilvēku. Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts un pašvaldības institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās – attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā.
Kā svarīgākos ieguvumus brīvprātīgā darba veicēji minējuši: iespēja sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (43% brīvprātīgo tas ir ļoti svarīgi, 45% – drīzāk svarīgi), iespēja kaut ko darīt un uzlabot dzīves kvalitāti savā dzīvesvietā (34% un 52%), jaunu zināšanu, pieredzes iegūšana (32% un 45%), iespēja justies noderīgam, vajadzīgam (29% un 48%), kā arī iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem, darīt kaut ko kopā ar citiem (27% un 48%). Lielākais vairākums no tiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši brīvprātīgo darbu – 81%, ir gatavi to darīt tuvākā gada laikā. Tikai 5% noteikti nebūtu gatavi to darīt.
Brīvprātīgā darba veikšanā biežāk iesaistās jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem un pensijas vecuma iedzīvotāji, 55 gadu vecie un vecāki. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Salīdzinoši retāk brīvprātīgā darba aktivitātēs iesaistās 35–54 gadu vecie, privātajā sektorā strādājošie, fizisku darbu strādājošie, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, kā arī Rīgā un Pierīgā dzīvojošie.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk