Kas ir finanšu “atslodzes dienas” un vai tās strādā?
Mūsdienās daudziem ir nopietnas finansiālas problēmas, tāpēc arvien aktuālākas kļūst dažnedažādas kreatīvas taupīšanas un finanšu pārvaldīšanas metodes. Tās tiek radītas, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas vienkāršāk pieradināt sevi pie taupīšanas ikdienā, lai nebūtu jāņem ātrie kredīti vai patēriņa kredīti jeb imprumut nevoi personale, ik reizi, kad pietrūkst nauda. Viena no jaunākajām metodēm ir finanšu atslodzes dienu ievērošana. Ko tas īsti nozīmē un vai tam tiešām ir labi rezultāti?
Šī metode savā veidā ir aizgūta no uztura speciālistiem, jo, kā zināms, atslodzes dienu ievērošana ir īpašs diētas veids, kad konkrētās dienās nekas netiek lietots uzturā, vai arī tiek patērēti tikai viena veida produkti. Arī finansēs tas darbojas līdzīgi – atslodzes dienās neko nedrīkst pirkt un arī nekam citam savu naudu tērēt nedrīkst. Šīs stratēģijas doma ir tāda, ka, piespiežot sevi ik pa laikam izdzīvot ar to, kas ir, būs vieglāk ievērot taupību arī tad, kad naudu tērēt drīkst. Tā ir kā sevis pieradināšana pie taupības, jo tad, ja mācēsit izdzīvot dienu teju bez nekā, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem būs tīrais nieks.
Šīs metodes piekritēji to slavē, sakot, ka tā tiešām strādā. Tā iemāca kontrolēt savas vēlmes, atteikties no visa liekā, un tāpēc ikdienā naudas taupīšana kļūst par normālu praksi. Ja jau varat iztikt veselu dienu bez normāla ēdiena, izklaidēm, transporta un visa pārējā, tad kāpēc lai pārējās dienās nevarētu iztikt ar lētu ēdienu, lētām izklaidēm un visu citu? Tomēr šai metodei ir arī ļoti daudz oponentu, kas to asi kritizē un uzskata par pilnīgām muļķībām.
Pirmkārt, šīs naudas taupīšanas metodes efektivitāte tiek apšaubīta tāpēc, ka viena diena ir pārāk īss periods, lai to nevarētu pārdzīvot bez naudas. Droši vien ledusskapī tāpat atradīsit ko ēdamu, automašīnas bākā būs mazliet degvielas, un no lielākiem pirkumiem atturēties vienu dienu nudien ir tīrais sīkums. Līdz ar to nekas būtisks jau no šīs dienas nemainīsies. Varbūt ietaupīsit mazliet naudas, jo neveiksit kādu spontānu pirkumu konkrētajā dienā, bet citādi nekāda ietaupījuma arī nebūs. Galu galā, ja patērēsit to visu, kas jums jau ir sapirkts, nākamajā dienā vienkārši būs jātērē vairāk naudas. Arī iemācīties no tā, protams, īsti neko nevar.
Protams, ir jau arī iespējams speciāli radīt sev apgrūtinošus apstākļus un panākt, ka nekā daudz, ko patērēt, šajā atslodzes dienā nav. Tad gan iztikt būs grūtāk, taču daudzi uzskata, ka tieši tad var tikt izraisīts pretējs efekts, proti, nākamajā dienā taupītājs vēlēsies kompensēt to, ka veselu dienu bija jābadojas, un notrieks savu naudu visādām nevajadzīgām lietām.
Kopumā jāsaka, ka šī metode var kalpot kā papildus līdzeklis, lai iemācītos taupīt, taču viena pati tā nestrādā. Lai patiešām gūtu labus rezultātus un ikdienā taupība kļūtu par ieradumu, ir jāmaina sava attieksme pret lietām. Ir jāanalizē sava motivācija veikt pirkumus, jāatšķir vēlmes no vajadzībām, jāiemācās atšķirība starp ilgtermiņa un īstermiņa ieguvumiem, kā arī visu laiku jāgūst jaunas zināšanas par finansēm. Taupības jeb atslodzes dienas var palīdzēt to visu labāk izprast, jo mazliet mainīs priekšstatu par to, kas ir patiešām nepieciešams un kas ir tikai iegriba, taču, ja uztversit to kā spēli un gaidīsit brīnumus no nekā, tas nestrādās, un tāpat nestrādās arī neviena cita moderna taupības metode.
Tas, kā mēs attiecamies pret savām finansēm, ir atkarīgs tieši no domāšanas veida, ko mēs varam mainīt tikai strādājot paši ar sevi un gūstot jaunas zināšanas. Ja jums ir apnicis dzīvot no algas līdz algai un ņemt ātros kredītus jeb credit online rapid, lai izdzīvotu, sāciet ar savu finanšu paradumu analīzi un sevis motivēšanu.
Vēl par tēmu:
Saeima konceptuāli atbalsta publisko iepirkumu reformu
Lai publisko iepirkumu sistēmu padarītu efektīvāku, Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Par likuma grozījumu virzību...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās
[caption id="attachment_34922" align="alignnone" width="300"] Businessteam[/caption] Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojies visās saimnieciskās darbības...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija aicina Satiksmes ministriju un pārvadātājus rast risinājumus atceltajiem reisiem un šoferu algām
Satiksmes ministrijai un pārvadātājiem ir jārod risinājumi atceltajiem reģionālo autobusu reisiem un šoferu algām, trešdien, 1. oktobrī, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas...
Lasīt tālāk“Rīgas nami” veiks iekšējo izmeklēšanu saistībā ar Centrāltirgū konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica procesuālās darbības Rīgas Centrāltirgus telpās. Pašlaik SIA “Rīgas nami”, kas ir Rīgas Centrāltirgus...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBūvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājies par 2,1%, mēneša laikā – par 0,1%
2025. gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada jūliju,...
Lasīt tālākMazāk skaidras naudas, vairāk klikšķu: kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi - strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas...
Lasīt tālākDžemos, želejās un marmelādēs turpmāk būs vairāk augļu
Valdība otrdien, 23. septembrī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) kvalitātes un marķējuma prasībās augļu džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei un saldinātam kastaņu...
Lasīt tālāk