Kas ir finanšu “atslodzes dienas” un vai tās strādā?

Mūsdienās daudziem ir nopietnas finansiālas problēmas, tāpēc arvien aktuālākas kļūst dažnedažādas kreatīvas taupīšanas un finanšu pārvaldīšanas metodes. Tās tiek radītas, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas vienkāršāk pieradināt sevi pie taupīšanas ikdienā, lai nebūtu jāņem ātrie kredīti vai patēriņa kredīti jeb imprumut nevoi personale, ik reizi, kad pietrūkst nauda. Viena no jaunākajām metodēm ir finanšu atslodzes dienu ievērošana. Ko tas īsti nozīmē un vai tam tiešām ir labi rezultāti?
Šī metode savā veidā ir aizgūta no uztura speciālistiem, jo, kā zināms, atslodzes dienu ievērošana ir īpašs diētas veids, kad konkrētās dienās nekas netiek lietots uzturā, vai arī tiek patērēti tikai viena veida produkti. Arī finansēs tas darbojas līdzīgi – atslodzes dienās neko nedrīkst pirkt un arī nekam citam savu naudu tērēt nedrīkst. Šīs stratēģijas doma ir tāda, ka, piespiežot sevi ik pa laikam izdzīvot ar to, kas ir, būs vieglāk ievērot taupību arī tad, kad naudu tērēt drīkst. Tā ir kā sevis pieradināšana pie taupības, jo tad, ja mācēsit izdzīvot dienu teju bez nekā, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem būs tīrais nieks.
Šīs metodes piekritēji to slavē, sakot, ka tā tiešām strādā. Tā iemāca kontrolēt savas vēlmes, atteikties no visa liekā, un tāpēc ikdienā naudas taupīšana kļūst par normālu praksi. Ja jau varat iztikt veselu dienu bez normāla ēdiena, izklaidēm, transporta un visa pārējā, tad kāpēc lai pārējās dienās nevarētu iztikt ar lētu ēdienu, lētām izklaidēm un visu citu? Tomēr šai metodei ir arī ļoti daudz oponentu, kas to asi kritizē un uzskata par pilnīgām muļķībām.
Pirmkārt, šīs naudas taupīšanas metodes efektivitāte tiek apšaubīta tāpēc, ka viena diena ir pārāk īss periods, lai to nevarētu pārdzīvot bez naudas. Droši vien ledusskapī tāpat atradīsit ko ēdamu, automašīnas bākā būs mazliet degvielas, un no lielākiem pirkumiem atturēties vienu dienu nudien ir tīrais sīkums. Līdz ar to nekas būtisks jau no šīs dienas nemainīsies. Varbūt ietaupīsit mazliet naudas, jo neveiksit kādu spontānu pirkumu konkrētajā dienā, bet citādi nekāda ietaupījuma arī nebūs. Galu galā, ja patērēsit to visu, kas jums jau ir sapirkts, nākamajā dienā vienkārši būs jātērē vairāk naudas. Arī iemācīties no tā, protams, īsti neko nevar.
Protams, ir jau arī iespējams speciāli radīt sev apgrūtinošus apstākļus un panākt, ka nekā daudz, ko patērēt, šajā atslodzes dienā nav. Tad gan iztikt būs grūtāk, taču daudzi uzskata, ka tieši tad var tikt izraisīts pretējs efekts, proti, nākamajā dienā taupītājs vēlēsies kompensēt to, ka veselu dienu bija jābadojas, un notrieks savu naudu visādām nevajadzīgām lietām.
Kopumā jāsaka, ka šī metode var kalpot kā papildus līdzeklis, lai iemācītos taupīt, taču viena pati tā nestrādā. Lai patiešām gūtu labus rezultātus un ikdienā taupība kļūtu par ieradumu, ir jāmaina sava attieksme pret lietām. Ir jāanalizē sava motivācija veikt pirkumus, jāatšķir vēlmes no vajadzībām, jāiemācās atšķirība starp ilgtermiņa un īstermiņa ieguvumiem, kā arī visu laiku jāgūst jaunas zināšanas par finansēm. Taupības jeb atslodzes dienas var palīdzēt to visu labāk izprast, jo mazliet mainīs priekšstatu par to, kas ir patiešām nepieciešams un kas ir tikai iegriba, taču, ja uztversit to kā spēli un gaidīsit brīnumus no nekā, tas nestrādās, un tāpat nestrādās arī neviena cita moderna taupības metode.
Tas, kā mēs attiecamies pret savām finansēm, ir atkarīgs tieši no domāšanas veida, ko mēs varam mainīt tikai strādājot paši ar sevi un gūstot jaunas zināšanas. Ja jums ir apnicis dzīvot no algas līdz algai un ņemt ātros kredītus jeb credit online rapid, lai izdzīvotu, sāciet ar savu finanšu paradumu analīzi un sevis motivēšanu.
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālāk