Kārtība nodokļos nozīmē arī kārtību valstī

Sakārtota nodokļu sistēma ir valsts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatā. Tieši nodokļu sistēma ir tā, kas var nodrošināt valsts tālāku attīstību un cilvēku labklājību. Vienlaikus neapšaubāmi, ka nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Prognozējamība un stabilitāte ir svarīgi principi, kas jāievēro, ja runājam par kārtību nodokļos.
Šogad lielas izmaiņas piedzīvo nodokļu sistēma Latvijā – atbalstītas nodokļu izmaiņas, kas paredz, ka no 2021. gada par 1 procentpunktu tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Tāpat no 2021. gada līdz 1800 eiro tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Paredzams, ka šo nodokļu izmaiņu rezultātā 2021. gadā darbaspēka nodokļa slogs, salīdzinot ar Baltijas valstīm, kļūs konkurētspējīgāks. Tāpat noteikts, ka minimālā alga Latvijā pieaugs līdz 500 eiro mēnesī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzinis, ka būtu ļoti svarīgi, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un visi cilvēki kopējā budžetā iemaksātu vienādi: “Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai. Ir vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, kuros uzņēmēji maksā mazāk. Redzamākais no tiem ir mikrouzņēmuma nodoklis. Par darbinieku būtu jāmaksā vismaz minimālais sociālais nodoklis.”
Tāpēc piedāvāto nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt vismaz minimālo sociālo nodrošinājumu katram strādājošajam Latvijā. Tāpat kā tas ir kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Tam, ka nodokļus būtu jāmaksā visiem, piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis un SIA STIGA RM valdes loceklis Andris Ramoliņš, norādot, ka “ir jādara vēl daudz, lai attīstītu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju. Un viens no veidiem, kā mēs to visi varam darīt, ir apzināties, ka katram no mums ir jāstrādā ne tikai vienoti, bet arī godīgi, nodrošinot, ka arī nodokļus mēs visi maksājam vienoti un tikpat godīgi – visus līdz pēdējam centam.”
“Lai arī uzskatu, ka nodokļu politikai jābūt elastīgai un pretimnākošai biznesam, esmu kategoriski pret mikrouzņēmumu nodokļu režīmu un citiem līdzīgiem atvieglinājumiem, kas no veiklu darboņu puses tiek izmantoti, lai valstij pilnā mērā nesamaksātu tai pienākošos nodokļus. Bija brīdis, kad tas bija risinājums 2008. gada krīzes seku mīkstināšanai, bet jau kādu laiku tas ir savu nepieciešamību izsmēlis. Nodokļu nemaksāšanu uzskatu par lielāko problēmu mūsu valsts ekonomikā, kas neļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiski. Līdz ar to uzskatu, ka jābūt sakārtotām pamatlietām, kas rada visiem uzņēmējiem vienādus spēles noteikumus, un tad pat nodokļu likme viena procentpunkta ietvaros nav izšķiroša, lai sekmīgi konkurētu starptautiskajos tirgos,” uzskata uzņēmējs.
Vienlaikus kokrūpnieks pauda, ka attiecībā uz jaunajiem uzņēmējiem ir saprotams, ka nepieciešamas nodokļu atlaides, kas palīdzētu biznesu iesākt. “Sasniedzot zināmu rezultātu, šī atlaide varētu pārvērsties par grantu. Domāju, ka šis labvēlības periods varētu būt 3–5 gadi, jo biznesā nevar būt dāvanas bez prasībām,” sacīja Ramoliņš.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž gandarījumu, ka Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā. Vienlaikus biedrība norāda, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.
Vēl par tēmu:
2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālāk