• Tweet

Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz Latvijas ceļiem pieaudzis ātrumpārkāpēju skaits, kā arī palielinājies vidējais braukšanas ātrums.

Taču Valsts policijai (VP) nopietnākās raizes dara lielais satiksmes negadījumu skaits, kuru kāpums sācis iezīmēties pāris mēnešus agrāk nekā parasti.

Pēc fotoradaru projekta beigām palielinājies to autobraucēju skaits, kas neievēro ātruma režīmu, apstiprina VP Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre. To apstiprinot arī Latvijas Valsts ceļu novērojumi – 2012. gada pirmajā pusgadā 56% satiksmes dalībnieku ievēroja ātruma ierobežojumus, bet 44% – ne, bet šogad šie skaitļi rāda, ka 52% nepārkāpj šos noteikumus, bet 48% – pārkāpj. Arī vidējais ātrums pieaudzis: vietās, kur atļauts braukt ar 90 km/h, pērn caurmērā tika stūrēts ar 92 km/h, bet šogad – jau ar 96 km/h. Šis abu ciparu kāpums tomēr ir simptomātisks un rāda, ka fotoradari vairāk disciplinē braucējus, konstatē V. Mistre. Viņa kā labāko modeli uzskata šādu: ceļu malās tiek izvietots lielāks skaits stacionāro un arī pārvietojamo radaru, bet Ceļu policijas (CP) ekipāžas pievērš uzmanību citiem pārkāpumiem. Šobrīd CP nācies iepirkt ātruma fiksējošo aprīkojumu jaunajām mašīnām, jo, iegādājoties tās, bija domāts, ka tām nevajadzēs pildīt arī radaru lomu. «Tas ir tāds piespiedu pasākums, jo, ja tas netiktu darīts, policija paliktu bez ātruma režīma kontroles aprīkojuma,» skaidro VP pārstāve.

Pārējo pārkāpumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī, tajā skaitā – agresīvo braucēju daudzums, kas nebūt neesot galvenā CP problēma. Viņa paskaidro, ka Satiksmes ministrija, izstrādājot noteikumu projektu, ar šiem vārdiem esot domājusi tādus šoferus, kas regulāri ignorē dažādus noteikumus, ne tikai ātruma ierobežojumus.

V. Mistre atzīst, ka visai satraucoša kļuvusi ceļu satiksmes negadījumu bilance. Parasti vairāk negadījumu notiekot jūlijā – augustā, kad vairākums iedzīvotāju dodas atvaļinājumā, bet šogad negatīvas tendences iezīmējušās jau maijā. V. Mistre nosauc galvenos iemeslus, kāpēc tā notiek: braucēji kļūst neuzmanīgāki karstā laika ietekmē, jo palēninās autovadītāja reakcija, kā arī ceļa apstākļiem nepareizi izvēlēta braukšanas ātruma dēļ. Tas viss sasummējas, un rezultātā tiek iebraukts pretējā braukšanas joslā, kur notiek sadursme ar otrā virzienā braucošu transportlīdzekli. Ļoti bieži tas beidzas ar smagām sekām un bojāgājušajiem. Tikpat traģiski bijuši vairāki negadījumi, kuros iesaistīta viena automašīna, kas, nobraucot no ceļa, ietriekusies kokā vai citā šķērslī.

Dzērājšoferu nav kļuvis ne vairāk, ne mazāk, norāda VP pārstāve. Tomēr kāds interesants fakts iezīmējas, ko pierādījusi arī Līgo svētku statistika – palielinājies to šoferu skaits, kas atkārtoti notverti, sēžamies pie stūres alkohola reibumā, dažs pat to darījis trešo reizi. «Diemžēl ir tāda cilvēku kategorija, kurus neietekmē nekas – ne izskaidrošana, ne sodi, ne administratīvais arests,» teic V. Mistre. Viņa nav pārliecināta, ka šos cilvēkus spētu ietekmēt vēl stingrāki sodi. Sodu sistēmu (arī attiecībā uz citiem pārkāpumiem) patlaban nav paredzēts mainīt, arī sodu lielumu ne.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe