Karstais laiks izraisa elektrības cenu kāpumu par 25,6%
Pēc pastāvīga krituma pirmajos pavasara mēnešos elektroenerģijas cena maijā atgriezās pie kāpuma un salīdzinājumā ar aprīli pieauga par gandrīz ceturtdaļu jeb 25,6%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu kāpumu veicināja augstāks enerģijas patēriņš silto laikapstākļu dēļ un pastāvīgie traucējumi reģiona enerģētikas infrastruktūrā.
Maijā vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool biržas Latvijas reģionā bija 75,85 eiro par megavatstundu, kas ir 25,6% kāpums salīdzinājumā ar aprīli. Arī Lietuvā un Igaunijā vidējās elektroenerģijas cenas bija faktiski identiskas Latvijai. Ilgstošo cenu kritumu apturēja cilvēku centieni atvēsināties, darbinot jaudīgākas iekārtas, un līdz ar to veidojās augsts enerģijas patēriņš. Savukārt nepieciešamā enerģijas apjoma iztrūkuma piegādes no citām valstīm apgrūtināja traucējumi starpsavienojumu darbībā ar Zviedriju un Somiju.
“Lai arī maijā kopējais enerģijas patēriņš Latvijā nedaudz kritās, būtiski samazinājās arī atjaunīgās enerģijas ražošana. Salīdzinājumā ar aprīli Latvijas hidroelektrostacijās, vēja un saules parkos saražotās zaļās enerģijas apjomi samazinājās gandrīz par trešdaļu, kas tiešā veidā ietekmēja cenu līmeni. Šādas svārstības galvenokārt noteica nepastāvīgie laikapstākļi, šoreiz krītoties vēja parku efektivitātei. Vienlaikus Lietuvas saules enerģijas parkos sasniegts jauns saražotās enerģijas rekords – 991 megavats stundā. Attiecīgi Baltijas valstu enerģijas iztrūkumu nācās kompensēt ar elektrības importu vai izmaksās dārgāko termoelektrostaciju darbināšanu,” skaidro Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
Baltijas reģionā joprojām turpinās enerģijas pārvades traucējumi, kas traucē enerģijas importu no lētākiem ražošanas reģioniem. Maijā uz laiku nedarbojās “NordBalt” starpsavienojums ar Zviedriju, bet vēlāk tas strādāja ar ierobežotu jaudu. Tāpat joprojām nav atjaunota “Estlink 2” starpsavienojuma darbība. Pozitīvi, ka pēc divu mēnešu remontdarbiem darbu atsācis Olkiluoto-3 kodolreaktors Somijā. Šis reaktors ir ārkārtīgi nozīmīgs, lai nodrošinātu zemas cenas visā Baltijas reģionā.
Turpmākās prognozes šai vasarai paredz ļoti karstus un sausus laikapstākļus, kas parasti veicina lielāku elektroenerģijas pieprasījumu un attiecīgi arī cenu kāpumu. To, cik būtiska būs šo faktoru ietekme uz elektrības cenām, lielā mērā noteiks jūnijā reģionā saražotie atjaunīgās enerģijas apjomi.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk