• Tweet

Bijušo Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani tauta vērtē pretrunīgi – vieni viņu slavē, bet citi – rauga nopelt. Neskatoties uz to, Ulmanis neapšaubāmi ir bijusi spilgta personība un viens no redzamākajiem valstsvīriem Latvijas vēsturē. Neviens cits latviešu politiķis nav ieguldījis tik daudz garīgās enerģijas un spēka valsts dibināšanā un neatkarības nosargāšanā kā Ulmanis. Neraugoties uz to, tieši Ulmanis bija tas politiķis, kurš 1934. gada 15. maijā izšķīrās par jaunu kārtību valsts pārvaldē. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotāji zaudēja daudzbalsīgo un viedokļos sašķelto Saeimu, taču ieguva daudz ātrāku lēmumu pieņemšanas procesu un ekonomisko izaugsmi, kuru vēl šodien atceramies kā Ulmaņlaikus. Visu atbildību par Latvijas valsts dzīvi uzņēmās viens pats Ulmanis, kura valdīšanas laikā Latvija uzplauka gan saimnieciski, gan patriotiski, gan arī kultūras jomā.

Lai arī pats Ulmanis nereti kritizēts, viņa nestās vērtības daudziem Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir tuvas. To pierāda fakts, ka ik gadu 15. maijā tauta vienojās, lai dotos sarkanbaltsarkano karogu Vienības braucienā, tā godinot Kārļa Ulmaņa ieguldījumu latviskas Latvijas idejas stiprināšanā.

Brauciens, kuru organizēja Nacionālā apvienība, atgādināja, ka arī šodien iespējama latviešu tautas vienotība, ka mums jābūt saimniekiem savā zemē un ka, atšķirībā no daudzām, pat krietni lielākām tautām, latviešiem ir sava valsts un sava valoda. Vismaz agrāk… jo šogad šis brauciens notika citā datumā, lai Ulmaņlaikos godā celtās vērtības paliktu, visticamāk, Saeimas vēlēšanu ēnā.

Nacionālā apvienība, kura līdz šim vienmēr iestājusies par Latvijas valsts vienotību, latviešu tautas tradīciju godināšanu un izcēlusi savu patriotisko noskaņojumu, šķiet, jau kādu laiku ir aizmirsusi par tām vērtībām, kuras pārstāv, radot bažas, ka latviešu tautas kopējās intereses vairs nemaz nav partijas vērtību saraksta augšgalā, ja reiz tā tik viegli maina savu viedokli par tik diženu valstsvīru un vēsturisku personību kā Kārlis Ulmanis.

Apvienība nav pat pacentusies izskaidrot savu nostāju un atbildēt uz jautājumu, kāpēc Ulmaņlaiku vērtības piepeši ir zaudējušas aktualitāti tās acīs. Vai tiešām tas saistīts ar Saeimas vēlēšanām un bailēm kāda acīs izskatīties kā autoritāra vadības stila atbalstītājiem?

Laikam jau, Nacionālās apvienības acīs Kārlis Ulmanis savu darbu tās vārda spodrināšanā iepriekšējos vēlēšanu ciklos ir padarījis, un Kārlis Ulmanis var iet… pēc visiem zināmā “Moris savu padarījis – var iet!”. Taču diez vai šī partijas nostāja paliks nepamanīta vēlētājiem. Ja partija ir gatava šādi nodot savas vērtības, vai varam ticēt, ka tā nepārmetīs kažoku uz otru pusi arī citos, iespējams, valstiski daudz svarīgākos jautājumos?