Kariņš: VID ir jānodrošina, ka spēles noteikumi visiem ir vienādi
Ēnu ekonomika ir viens no vislielākajiem mūsu tautsaimniecības attīstības kavēkļiem – tā kropļo uzņēmējdarbības vidi, tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš šodien VID, kur tikās ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī iepazinās ar iestādes darbu. Kariņa un Jaunzemes tikšanās laikā tika pārrunātas ar VID darbu saistītas aktualitātes, normatīvo aktu grozījumus, kas vērsti uz efektīvāku labprātīgas nodokļu nomaksas nodrošināšanu, kā arī ēnu ekonomikas apkarošanu. Ministru prezidents arī tika iepazīstināts ar VID klientu riska analīzes un muitas kontroles sistēmu.
“”Ēnu ekonomika” ir viens no vislielākajiem mūsu tautsaimniecības attīstības kavēkļiem, viens no iemesliem, kāpēc mūsu pensijas ir tik zemas un kāpēc investīciju līmenis nepieaug tik strauji. Tā kropļo uzņēmējdarbības vidi. Valsts ieņēmumu dienestam ir jānodrošina, ka spēles noteikumi visiem ir vienādi. Vienlaikus ļoti būtiski ir veidot dienestu par ērtu pakalpojumu iestādi godīgajiem nodokļu maksātājiem. Virziens ir uzņemts un tas ir jāturpina. Novēlu VID ģenerāldirektorei sekmīgi īstenot iecerētās pārmaiņas,” pēc tikšanās pauda Kariņš.
VID ir rosinājis izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ļautu sabiedrībai uzzināt VID pieņemtos lēmumus. Tāpat ir rosinātas izmaiņas sodu politikā, kas noteiktus pārkāpumus pieļāvušam uzņēmumam ļautu sakārtot savu darbību un attīstīties, maksājot nodokļus, izmaiņas Iepirkumu likumā, kā arī nepieciešamību stiprināt valdes locekļu atbildību.
Tāpat Jaunzeme informēja Ministru prezidentu par VID uzsāktajām aktivitātēm darbinieku un arī uzņēmēju izglītošanā, tādējādi palīdzot viņiem izprast nodokļu maksāšanas kārtību Latvijā un palīdzot izvairīties no dažādiem pārpratumiem, paužot pārliecību, ka ilgtermiņā tas dos ieguldījumu tautsaimniecībā.
“Mēs visi gribam, lai brīvprātīga nodokļu nomaksa sasniegtu 90% pašreizējo aptuveni 55% vietā. Mēs zinām, ka viena no labākajām nodokļu iekasēšanas sistēmām un attiecīgi arī iedzīvotāju un uzņēmumu attieksmēm pret nodokļu maksāšanu Eiropā ir tepat netālajā Zviedrijā. Lai to panāktu, Zviedrijā vajadzēja 30 gadus. Tik daudz laika mums nav, un ir vajadzīgs nopietns politiskais atbalsts, lai nodokļu maksāšanas jomu beidzot sakārtotu,” sacīja Jaunzeme.
Šī bija pirmā abu pušu tikšanās, kopš K. Kariņa valdības apstiprināšanas, kā arī Jaunzemes stāšanās VID ģenerāldirektores amatā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk
