• Tweet

No pirmdienas norisinās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots protesta gājiens un trīs dienu streiks. Kā pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, tas notiek neskatoties uz valdības atbalstu pedagogu arodbiedrības izteiktajām vajadzībām pēc papildus finansējuma izglītības sistēmai.

“Sava viedokļa izteikšana publisku gājienu un streiku veidā ir demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības līdzdalības forma. Vienlaikus mums visiem ir kopīgi darāms darbs, lai ar vēsturiski lielāko finansējumu pedagogu atalgojumam nodrošinātu vēsturiski labāko un efektīvāko izglītības sistēmas transformāciju. Tādēļ aicinu LIZDA pārstāvjus un izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu uz kopīgu tikšanos par turpmākajiem darbiem izglītības sistēmas pilnveidošanā, lai nodrošinātu labāku nākotni stiprā Latvijā,” norāda Kariņš.

“Kopš 2019. gada, kad uzņēmos Ministru prezidenta amata pienākumus un turpinot pildīt šos amata pienākumus arī pašreizējā Saeimas sasaukuma laikā, valdība ir pildījusi solīto un ik gadu palielinājusi finansējumu pedagogu atalgojumam. Šogad pedagogiem atalgojuma palielināšanai budžetā papildus paredzēts vēsturiski lielākais finansējums – 89 miljoni eiro – kam pieskaitāmi vēl 11 miljoni eiro, kas pagājušajā nedēļā valdības sēdēs tika iezīmēts kā papildus nepieciešamais finansējums visu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai 2023. gadā. Vēlos izteikt pateicību visiem pedagogiem, kuri, neskatoties uz nepilnībām izglītības sistēmā, ir godprātīgi un pašaizliedzīgi darījuši savu darbu, mācot un izglītojot mūsu bērnus. Darbs attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu, mācību satura un kvalitatīvu, pieejamu mācību materiālu nodrošināšanu ir iekavējies. Tā rezultātā valstī ir ievērojamas atšķirības skolēniem pieejamās izglītības kvalitātē un pedagogu atalgojuma līmenī – vietās, kur skolu tīkls nav sakārtots, bērnu izglītības līmenis atpaliek un pedagogiem ir zemāka samaksa par slodzi. Tāpat situācijas, kad pedagogiem un skolēniem nav pieejami nepieciešamie mācību materiāli, apgrūtina mācību procesu un rada papildus slodzi un sarežģījumus skolotājiem un skolēniem,” sacīja Kariņš.

Viņš aicināja visus Latvijas izglītības un zinātnes darbiniekus arī turpmāk aktīvi iesaistīties dialogā par izglītības sistēmas uzlabošanu: “Latvijas bērnu nākotnei ir vajadzīgas drosmīgas, jēgpilnas un atbildīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un katra tās darbinieka līdzdalība rezultātā, nevis ultimāti.”

Foto: Valsts kanceleja