• Tweet

Lietuvas galvaspilsētā notiek NATO samits, kurā galvenā uzmanība pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Tajā piedalās arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Kariņš, Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, bet, lai tas notiktu, tai būs jāizpilda īpaši nosacījumi.

“Pirmkārt, šis ir pirmais samits, kurā piedalās Somija kā pilntiesīga NATO dalībvalsts. Arī pieņemts lēmums par to, ka Zviedrija būs 32. dalībvalsts, kas garantē papildus drošību arī Baltijas reģionam,” sacīja Kariņš.

Komentējot Turcijas atbalstu Zviedrijais uzņemšanai NATO, premjers pauda, ka šobrīd netiek runāts par to, ko Turcija iegūs no tā, ka valsts atbalstījusi Zviedrijas ceļu uz NATO.

Tāpat esot pieņemts lēmums par Austrumu flanga stiprināšanu: “Tas ietver ne tikai Kanādas paziņojumu, bet arī citas valstis pieņēmušas lēmumu par sava kontingenta paplašināšanu Latvijā. Tas darbosies kā atturēšanas spēks.”

Ministru prezidents uzsver, ka Viļņā apstiprinātie jaunie reģionālie aizsardzības plāni ievērojami uzlabo Alianses spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses. Jaunais NATO Spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību.

Savukārt runājot par Ukrainas uzņemšanu NATO, Kariņš norādīja: “Zelenskis saprot virzienu, kurā iet NATO un izjūt šo ciešo atbalstu, ko rāda bloks. Piemēram, vakardienas Francijas lēmums par raķešu piegādi Ukrainai. NATO Ukrainai ir draugs un sabiedrotais, kas gaida labvēlīgus apstākļus, lai Ukraina pievienotos blokam.”

Viņš uzsvēra: “NATO ir pilnīgi vienoti un visi šodien pārapliecināja, ka atbalsts, kas būs militārs, finansiāls, humanitārs un visādos veidos, tas turpināsies, arī neskatoties uz to, kā iet kaujas laukā. “

Kā zināms, līderi samitā vienojušies par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainai, kas sniegs ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības spējās, sadzīves apstākļos un tuvinās Ukrainu NATO standartiem. Lai stiprinātu NATO un Ukrainas politisko dialogu, sabiedrotie vienojušies par NATO-Ukrainas Padomes izveidi, kas būs nozīmīga platforma savstarpējām konsultācijām un kopēju lēmumu pieņemšanai kā līdzvērtīgiem partneriem. Samita otrajā dienā paredzēta Padomes inaugurālā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību.

Lai veicinātu Ukrainas militārās spējas karā pret Krieviju un palīdzētu Ukrainai atturēt Krieviju no atkārtotas agresijas nākotnē, atsevišķas NATO dalībvalstis ir vienojušās par ilgtermiņa divpusējā atbalsta mehānisma izveidi. Mehānisma ietvaros valstis apņemas nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar ekipējumu, apmācībām un ekonomisko atbalstu.

Foto: Valsts kanceleja