• Tweet

Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka skolotāji kļuvuši par esošās situācijas ķīlniekiem, tomēr algu pielikumu pedagogiem šogad nesola.

“Ja es būtu tas skolotājs, es arī gribētu labāku atalgojumu. Protams, kurš tad negrib un kuram nepienāktos,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda Kariņš, piebilstot, ka skolotāji nav vainojami pie šīs sistēmas, tomēr tā esot tāda, kāda esot.

Pedagogu atalgojuma celšanai neesot naudas, un, pēc viņa sacītā, šobrīd “jātiek cauri” Eiropas Komisijas vērtējumam par 2019. gada budžetu. “Es skatos uz tām iespējām, kas mums ir [..].  Mums jau nav naudas,” piebilda premjers.

Viņš uzsvēra, ka algu reforma “iet kopā” ar kvalitātes uzlabojumiem un skolu tīkla reformu, kas ir pašvaldības jautājums. “Skolotāji sanāk ķīlnieki [..]. Mans uzdevums ir panākt, ka šī situācija mainās, bet man vajadzīgs laiks, jo mēs strādājam tikai ceturto nedēļu,” izteicās Kariņš.

“Arī Šadurska vadībā tika runāts par šiem kvalitātes uzlabojumiem un skolu tīklu optimizāciju,” atzina premjers, vainojot pie esošās situācijas pašvaldības, “kas nav rīkojušās”.

Kā zināms, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 20. februārī sasaukusi Padomes ārkārtas sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam.

Savu dalību LIZDA Padomes sēdē jau ir apstiprinājis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un finanšu ministrs Jānis Reirs, uz sēdi ir aicināti arī Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.

Kā zināms, grafiks paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 euro plānots celt līdz 750 euro – 2019. gada septembrī, 790 euro – 2020. gada septembrī, 830 euro – 2021. gada septembrī un 900 euro – 2022. gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. gada līdz 2022. gadam.

8. februārī LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (vēstuli skatiet šeit), aicinot organizēt kopīgu sēdi. Vēstulē ir iekļauti LIZDA un LBAS priekšlikumi NTSP 2019. gada 6. februāra sēdes protokollēmumam un 2018. gada 9. janvāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks.

Foto: Valsts kanceleja