• Tweet

12. aprīlī pulksten 18 kopā ar vienu no spožākajiem un aizrautīgākajiem altistiem pasaulē – Maksimu Risanovu Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā koncertzālē “Lielais dzintars” atskaņos ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli vienu no iespaidīgākajiem darbiem “Stiksa”.

Savulaik Grammy balvai nominētais ukraiņu mūziķis Maksims Risanovs, ko žurnāls “Gramophone” reiz nosaucis par princi visu altistu vidū, pašlaik savu altista un diriģenta karjeru attīsta vienā no Centrāleiropas mūzikas citadelēm Budapeštā un sniedz koncertus festivālos un koncertzālēs visā pasaulē. Viņa sadarbības partneru vidū ir bijuši komponisti Gija Kančeli, Kšištofs Pendereckis, Pēteris Vasks un Dobrinka Tabakova, vijolnieki Maksims Vengerovs, Gidons Krēmers, Vadims Repins un Aleksandrs Sitkoveckis, čellists Miša Maiskis, klarnetists Martins Frests un citi mākslinieki.

Ar Maksimu Risanovu Liepājas Simfoniskais orķestris ir sadarbojies vairākkārt. 2017. gadā gan kā solists, gan arī kā diriģents viņš kopā ar vēl diviem virtuoziem – vijolnieku Sergeju Dogadinu un čellistu Dāvidu Geringu koncertēja Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā.
Gijas Kančeli “Stiksu” tieši šādā mūziķu sastāvā – kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, kori “Latvija” un Māri Sirmo “Lielajā dzintarā” viņš atskaņoja jau 2016. gada Lieldienās, un tas aizvien kā skatītāju, tā arī pašu mūziķu atmiņās glabājas kā viens no neaizmirstamākajiem koncertiem, kas Liepājas koncertzālē jelkad ir piedzīvots.

Savukārt vēl 2007. gadā Rīgas Doma baznīcā tapa “Stiksa” ieskaņojums, ko izdeva britu ierakstu kompānija “Onyx”. Vēlāk intervijā muzikoloģei Inesei Lūsiņai Gija Kančeli izteicās: “Māris Sirmais ar Liepājas Simfonisko orķestri izveidoja neparasti emocionālu, lielisku mana skaņdarba “Stiksa” ierakstu. Esmu ļoti laimīgs, ka to izdeva CD.”

Gija Kančeli ir viens no ievērojamākajiem gruzīnu komponistiem, kura radītā mūzika aizkustina klausītājus visā pasaulē. Viņš radījis septiņas simfonijas, komponējis mūziku arī teātra izrādēm un kinofilmām, no kurām populārākās ir “Kin-dza-dza” un “Mimino”.

“Stiksa” ir viens no Kančeli iespaidīgākajiem darbiem. Tā nosaukums aizgūts no sengrieķu mitoloģijas, kurā Stiksa ir upe, kas atdala dzīvo pasauli no mirušo valstības. Šī simboliskā nozīme atspoguļojas arī mūzikā, kas ir kā ceļojums cauri dažādām emocijām – no smeldzīgām ilgām līdz mierpilnai apcerei.

“Gadiem ejot, aizvien biežāk jūtu nepieciešamību uzturēt sakarus ar sev tuviem cilvēkiem, kuru vairs nav dzīvo vidū. Kontakts ar viņiem nepārtrūkst, un dvēseliskās saites kļūst aizvien ciešākas. Neizteiktās domas un jūtas iemiesojušās vārdos,” savulaik par skaņdarbu stāstījis pats komponists.

“Stiksa” sarakstīta altam, korim un orķestrim, radot bagātīgu un daudzslāņainu skaņu pasauli. Alta solo partija ir īpaši izteiksmīga, tā ir kā vientuļa dvēsele, kas klejo pa mūžības labirintiem, kora dziedājums piešķir skaņdarbam mistisku un ēterisku dimensiju, bet orķestris rada plašu un krāsainu fonu.

Šajā koncertā mistiskā atmosfēra Kančeli vērienīgajā vokāli simfoniskajā skaņdarbā “Stiksa” kontrastēs ar Jēkaba Jančevska muzikālajām pārdomām par Laiku oratorijā “No letu zemes”, kas ir stāsts par baltu tautu kopīgās vēstures līkločiem.