• Tweet

Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku, investīciju sliekšņa pazemināšana ir kļuvusi par sāpīgu jautājumu lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju. Valdība no vienas puses mierina iedzīvotājus ar to, ka Latvijas drošība ir galvenā prioritāte, bet jau š.g. aprīlī Saeima plāno lemt par TUA iegūšanai nepieciešamā investīciju apjoma samazināšanu, kas samērā skaidri apdraud Latvijas drošību. Pret to iestājušies vairāki Latvijas patrioti, kas apvienojušies vienotā kustībā, plāno pasākumu kopumu, aicinot iedzīvotājus mobilizēties un iestāties pret to, ka Latvija tiek izpārdota. Aplēsts, ka kampaņai nepieciešams kopumā ne mazāk par 10 tūkstošiem eiro.

Pagaidām kampaņai pret TUA savākti vairāk kā desmit procenti no nepieciešamās summas. Kā novērots, visaktīvāk kampaņu atbalsta tieši ārzemju latvieši. Ja šī tendence saglabāsies, tad Latvijas drošību būs saglabājuši tieši klaida latvieši, kuri, lai arī šobrīd atrodas ārzemēs, aizvien ‘krīt un ceļas’ par savu Dzimteni.

Bijušie un esošie politiķi, nekustamo īpašumu firmas, kā arī citas interešu grupas uzstāj uz TUA programmas paplašināšanu, aktīvi cenšoties sabiedrību “piebarot” ar informāciju par to, cik labvēlīgu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību atstās investīciju sliekšņa pazemināšana, ieguldot savā lobisma kampaņā pat vairāk nekā 350 000 eiro.

Vairāki Latvijas patrioti, kas apvienojušies vienotā kustībā, plāno pasākumu kopumu, aicinot iedzīvotājus mobilizēties un iestāties pret to, ka Latvija tiek izpārdota. Aplēsts, ka kampaņai nepieciešams kopumā ne mazāk par 10 tūkstošiem eiro.

“Mēs nevaram stāvēt malā un skatīties, kā Latvija tiek tikpat kā okupēta. Laikā, kad deputāti mūsu valsts drošību izvirza kā prioritāti, atsevišķas partijas lemj par termiņuzturēšanās atļauju investīciju sliekšņa pazemināšanu,” stāsta biroja “Latvijas produkts” pārstāvji.

Birojs uzsver, ka ir jau sagatavotas vairākas idejas kā apslāpēt TUA lobistu apetīti, taču tam ir nepieciešama arī visas sabiedrības iesaistīšanās un atbalsts, aicinot ikvienu iespēju robežās sniegt savu artavu un kopā nosargāt Latviju.

Termiņuzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugums no Krievijas pilsoņiem rada apdraudējuma risku, norāda Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.

Ulmanis skaidro, ka katrs Krievijas pilsonis, kurš pieprasījis uzturēšanās atļauju Latvijā, individuāli nerada draudus mūsu valsts drošībai. “No drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts ir tas, ka aug Krievijas pilsoņu skaits. Viņi individuāli apdraudējumu valsts drošībai nedara, tomēr, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka viņi gatavi aizstāvēt savus pilsoņus arī citās valstīs pie jebkuriem apstākļiem, tas rada apdraudējuma risku,” viņš atzīmē.

Tāpat arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka termiņuzturēšanas atļauju iegūšanas sliekšņa pazemināšana var radīt ilgtermiņa nacionālās drošības riskus.

Prognozes liecina, ka Krievijas ekonomikā turpināsies lejupslīde un pirktspēja kritīsies arī tuvākajos gados. Sekojot loģikai, lai noturētu konkrēto tirgus segmentu pašreizējā līmenī, katru gadu būs jāpiemēro arvien jaunas “cenu atlaides”, norāda Vējonis.

Drošības policija ir atzinusi, ka kapacitāte pārbaudīt liela apjoma datus par ārvalstu pilsoņiem ir ierobežota, arī tādēļ, ka Drošības policijai ir pieejama tikai starptautisko drošības iestāžu, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu, ar kurām noslēgti līgumi par sadarbību, informācijas resursi.

Aizsardzības ministrs uzskata, ka patlaban diskusijai būtu jākoncentrējas ap ES Kohēzijas finansējuma 4,51 miljarda eiro apmērā ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Šāda apjoma finanšu resursu pārdomāts un mērķtiecīgs ieguldījums ilgtermiņā nodrošinātu stabilu ekonomikas attīstību, labklājības pieaugumu un garantētu nacionālo drošību, uzskata Vējonis.

Arī Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) atzīst, ka pēdējā laikā bijuši signāli gan no Drošības policijas par to, TUA iesniegšana rada būtisku apdraudējumu nacionālajai drošībai, gan no Aizsardzības ministrijas, gan Valsts kontroles, pēc kuras atzinuma secināts, kā TUA iesniegšana sistēma pēc būtības ir defektīva un apdraud valsts drošību.

“Mēs redzam karu Eiropā un ikviens šo valstu piederīgais, izmantojot šo sistēmu, var iekļūt Latvijā. Mēs saskatām šeit būtiskus apdraudējumus mūsu valsts drošībai,” norāda Dombrava.

Nepieciešamā minimālā summa kampaņai ir 10 000 eiro, norāda biroja pārstāvji, aicinot iesaistīties Latvijas sabiedrību un sniegt nepieciešamo, lai cīnītos pret Latvijas izpārdošanu un teju 35 reižu dārgāko TUA atbalstītāju kampaņu, norādot, ka tikai kopīgiem spēkiem iespējams sasniegt mērķi. Uz š.g. marta vidu savākti vairāk kā 10% no nepieciešamā kampaņai un iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties vēl aktīvāk.

Atbalstam:

LATVIJAS PRODUKTS, biedrība
Reģ.nr. 40008128921
Ģertrūdes iela 20, Rīga, LV-1011
Konts: LV22HABA0551027393100
Swedbank, HABALV22
Maksājuma mērķis: informatīvajai kampaņai pret TUA Latvijā

Katram atbalstītājam par atvēlēto summu, kas vienāda vai lielāka par EUR 100, tiks pasniegts īpašs kampaņas rīkotāju pateicības raksts.

“Aicinām cilvēkus atbalstīt informatīvo kampaņu ne tikai sevis dēļ, bet arī savas tautas un ģimenes drošības vārdā. Arvien vairāk parādās faktu, kas apliecina, ka TUA ir jāierobežo vai labākajā gadījumā jāaizliedz, nodrošinot, ka Krievijas izvērstā propaganda Latvijā nepletīsies plašumā”, norāda kampaņas organizatori.

Dzīvojot laikmetā, kad dominē komercija, nauda un citas pārprastas vērtības, cilvēki tiek aicināti nebūt vienaldzīgiem, lai nepakļautu Latvijas valsts drošību riskam. Tā kā par TUA pagarināšanu plānots lemt jau š.g. aprīlī, birojs aicina katram pielikt roku, lai nosargātu dzimteni, jo kurš tad cits, ja ne mēs?!

Jāpiezīmē, ka darbs ar sabiedrības informēšanu birojam “Latvijas produkts” nav svešs, pirms trīs gadiem jau tika organizētas vērienīgas aktivitātes, lai skaidrotu iedzīvotājiem, cik nozīmīga ir dalība referendumā un balsojums pret otru valsts valodu Latvijā.

Birojs “Latvijas Produkts” izveidots 2008. gadā un ir plašākā vietējos uzņēmējus apvienojošā organizācija ar sazarotu atbalstītāju loku visos Latvijas novados, kā arī medijos un sociālajos tīklos.

Foto: Andris Straumanis / Latvijas karogs pie Mineapoles un St. Paulas latviešu ev.-lut. baznīcas.