• Tweet

Latvija gāzes tirgus liberalizācijas reformas mērķi – radīt daudzus konkurentus gāzes tirgū – nesasniegs, uzskata “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” Kalvītis norāda, ka gāzes tirgus liberalizācijas mērķis Eiropas Savienībā acīmredzot bija ieviest konkurenci gāzes tirgū. Lai to panāktu, ES infrastruktūra tika nodalīta no gāzes, tomēr, pēc “Latvijas Gāzes” vadītāja domām, radīt daudzus konkurentus gāzes tirgū neizdosies.

“Kāda ir Latvijas reforma? Tiek nodalīti maģistrālie vadi kopā ar Inčukalna gāzes krātuvi, atstājot tirdzniecību ar sadales vadiem. Sadales vadi ir pieeja pie klientiem. Tiem ir jābūt neatkarīgiem. Ja ir tirgus, tad ikvienam ir jābūt iespējai tikt pie klienta. Vajadzēja nodalīt sadales vadus kopā ar transportēšanas sistēmu vienā uzņēmumā un tirdzniecību kopā ar Inčukalna gāzes krātuvi, kas pēc būtības ir noliktava, otrā uzņēmumā. Taču mērķis bija atņemt LG Inčukalna gāzes krātuvi,” norāda Kalvītis.

Viņš uzsver, ka Latvijā ģeogrāfisko un ģeoloģisko apstākļu dēļ nav un nebūs daudz gāzes pārdevēju. Vācijā un citviet ES ir daudzi gāzes ieguvēji, kas piedāvā savu gāzi. Tāpēc Vācijā, Nīderlandē, Austrijā u.c. šāds modelis var strādāt un dot rezultātus. Latvijā cauruļvadu dabasgāze nāk tikai no Gazprom. Citu piegādātāju reģionā nav. Savukārt sašķidrinātā gāze tiek ar kuģiem ievesta no Norvēģijas. Sašķidrinātā gāze ir pavisam cits produkts. Tā tiek transportēta mīnus 162 grādu temperatūrā, kad metāns ir sašķidrināts. Lai to tālāk izmantotu, tā ir jāpārveido gāzveida stāvoklī ar normālu temperatūru. “Tas ir gan dārgi, gan sarežģīti,” piebilst Kalvītis, uzsverot, ka līdz ar to Latvija gāzes tirgus liberalizācijas reformas mērķi – radīt daudzus konkurentus gāzes tirgū – nesasniegs.

“Īstermiņā noteikti nesasniegs. Varbūt kaut kas mainīsies pēc 10 vai 20 gadiem. Taču to noteiks procesi nevis Latvijā, bet Krievijā. Ja Krievijā tiks atvērts gāzes tirgus, tad mums uzreiz būs daudz dabasgāzes piegādātāju. Krievijā gāzi iegūst desmitiem uzņēmumu, bet eksporta monopols ir tikai Gazprom. Tāpēc, kamēr reformas Krievijā nenotiks, Gazprom paliks vienīgais piegādātājs no Krievijas. Tāpēc reforma drīzāk ir jāvērtē kā pašmērķis, nevis kā pamatota pieeja patiešām radīt konkurenci. Tikpat labi Latvijas valdība varēja nesteigties,” pauž Kalvītis.

Viņš ir neizpratne, ka citas valstis gāzes tirgus atver 3-4 gadu garumā, bet pie mums viss ir jāpaveic pusotra gada laikā, kas šo procesu sarežģīs vēl vairāk.

“Lētāku gāzi par pasaules tirgus cenām mums neviens nepārdos. Savukārt cena, kura būs jāmaksā mājsaimniecībām vai rūpnieciskiem patērētajiem, paaugstināsies. Tas ir nebēgami. To, ka gāzes tarifi pēc liberalizācijas augs, par to Eiropas Komisija brīdināja jau pirms reformas uzsākšanas. EK norādīja, ka ir divas problēmas, ar ko saskaras dalībvalstis, īstenojot gāzes tirgus reformu – palielināsies tarifi un pasliktināsies apgādes drošība. Tā arī ir, jo brīvā tirgū par apgādes drošību atbild tirgus. Tas nav tiešs pienākums nevienam tirgus dalībniekam. Latvija nebūs izņēmums. Mēs par to ļoti savlaicīgi brīdinājām gan Saeimu, gan valdību, bet neviens nevēlējās ņemt vērā mūsu izteiktos argumentus un brīdinājumus,” norāda Kalvītis.

Kā zināms, valdība par “Latvijas gāzes” sadalīšanu lēma aprīlī. Līdz 2017. gadam paredzēts īstenot gāzes tirgus liberalizācijas projektu, kas paredz sadalīt “Latvijas gāzi” divos uzņēmumos. Viens ir gāzes tirgotājs un sadales tīklu operators, un otrs būtu pārvades un uzglabāšanas operators.